I choose to be happy!

Īstenībā mans Jaunais Gads jau atnāca decembra sākumā. Šis mēnesis ir brīnišķīgu notikumu, ceļojumu un draudzības pilns. Piepildījums pārpārēm! Ak, ja tāds varētu būt viss nākamais gads! Viss ir paspēts - izskatīts katrs mājas stūrītis, lai atbrīvotos no liekām mantām, svētku kartiņas nosūtītas, draugi apdāvināti, šī gada apkopojums un vēlmes jaunajam gadam sarakstītas. Vai arī tu tā dari - velti laiku tam, lai aplūkotu, ko gada laikā esi apguvis, iemācījies, piedzīvojis? Un ieskaties katrā sirds nostūrī, lai saprastu, ko vēlies nākošajam gadam?  Man šī visa rezultātā nācās no kaut kā atteikties, lai jaunais un karsti kārotais varētu ienāk dzīvē. Vēl atlicis tikai aizbraukt sagaidīt Jauno Gadu Amsterdamā un viens brīnišķīgs gads manā dzīvē būs noslēdzies. Ceru, ka nākošo gadu arī baudīšu no visas sirds!

Sirds vājums

Mēs, cilvēki, esam tik vājas būtnes! Ir tik grūti atteikties no lietām, kas sāpina un acīmredzami neder. Tad nu  ir jāiejaucas pašai dzīvei un jāatņem tas, jāaizved no tā prom, jo muļķa cilvēks cietīs kaut līdz mūža galam, bet neatteiksies.

Šķiršanos var arī nosvinēt. Nākošajā rītā var pamosties un justies bezgala piepildīti, kā no jauna piedzimis. Bez skumjām. Ir jāspēj pateikt paldies, jāspēj neturēt sevī aizvainojumu un jāspēj doties tālāk augsti paceltu galvu!

Until the end of the world

Cik Vācija ir milzīga! Lai nokļūtu no valsts ziemeļiem līdz dienvidiem, ceļā jāpavada vismaz diena, ja ne vairāk. Tā nu es nesen devos no savas pilsētiņas uz Vācijas dienvidiem - tur, kur ir Frankfurte pie Mainas un Štutgarte. Ceļā - astoņas stundas ar autobusu. Lai arī man ļoti patīk vilcieni, man nepavisam nepatīk deutsche Bahn cenas. Ar vilcienu šāds brauciens vienā virzienā izmaksātu  tikpat, cik aizlidot uz Latviju turp un atpakaļ. Tādēļ nākas izvēlēties draudzīgākas alternatīvas.

Iepriekš šaubījos - vai man maz patiks... Bet lieki. Jau ceļš vien bija baudījums - tās lejas un ielejas ar kokiem visās rudens krāsās! Likās, esmu nokļuvu pavisam citā valstī - itkā tā pati Vācija, bet pavisam citādāka. Cits raksturs, cita noskaņa. Atvērtāka, draudzīgāka. Biznesa gaisotne. Tā kā joprojām meklēju savu īsto pilsētu šajā plašajā valstī, varētu pat apsvērt domu par pārcelšanos uz šejieni. Tā būtu pilnīgi jauna pasaule!

Tauriņu vieglumā...

Tie ir visur. Vēderā, lasot tavas vēstules, sirdī, svinot atkalredzēšanos. Sapinušies manos matos, iemīlējuši manus smieklus, tie neatstājas ne mirkli. Un tā pat ir labāk. Lai kāds iemāca no jauna sapņot un ticēt. Tie ir tik trausli, bet nezina, ko nozīmē bailes. Tādēļ es tik ļoti mīlu taureņus.

Rudens un domu kulminācija

Pienācis oktobris. Rudens sasniedz briedumu, vēl nedaudz līdz kulminācijai, krāsu un noskaņu eksplozijai. 

Viena gada laikā ir iespējams tik daudz - pazaudēt sevi un atrast sevi. Tomēr tik ilgi kārotās pārmaiņas rudenī pienāca. Jauns Sākums ar sevi. Pārmaiņu laiks attiecībās ar līdzcilvēkiem. Es mainu savu attieksmi, sakārtoju attiecības, izrunāju senus aizvainojumus. Šis rudens ir pilns ar pozitīviem notikumiem manā un apkārtējo cilvēku dzīvē. Brālis atrada dzīvokli Amsterdamā vienas dienas laikā, draudzene ieguvusi ilgi cīnīto bakalaura grādu. Man šis ir ceļojumu laiks; biju Latvijā, biju ekskursijā uz ļoti skaistu Vācijas pilsētu, vēl tuvākajā laikā jāaizbrauc uz Amsterdamu un Dienvidvāciju. 

Pats svarīgākais - ir jābūt ļoti uzmanīgam ar savām vēlmēm. Šim rudenim vēlējos mazliet ilgas, siltu šalli un biezu grāmatu. Siltas šalles, kur satīties aukstajās dienās, ir vairākas, tāpat grāmatas, ko lasīt, un ilgas - pārpārēm, pēc drauga, kas aizsūtīts strādāt uz citu pilsētu, simtiem kilometru attālumā. Šoreiz būšu uzmanīgāka un savai ziemai vēlēšos skaistu, karstu, piepildītu divvientulību! No visas sirds!

Think positive

Jau pagājis gandrīz mēnesis, kopš vingrinos savā laimes terapijā.  Pozitīvā domāšanā un skatā uz dzīvi ir daudz jātrenējas, lēnām, bet pamatīgi jāmaina sevi. Tas tomēr ir grūts darbs! Daudz vieglāk ir turēties pie saviem vecajiem ieradumiem. Daudzas lietas ir grūti izdarīt, lauzt savus paradumus. Nu kā lai nedusmojas rīta agrumā pārpildītā autobusā? Ir grūti nekritizēt, reizēm nepatenkot... Bet ir tieši svarīgi turēties tam pretim - jo viss ir saistīts vienā veselumā, kā izturēsimies pret sevi un citiem, tā Visums izturēsies pret mums! Kādas vibrācijas, enerģija, noskaņa, domas ir mūsos, tādus notikumus piesaistīsim savā dzīvē! Viss ir tik vienkārši! Daudzi droši vien gribēs iebilst - tā nu gan nevar būt! Vai es esmu pelnījis to, ka mani nodod  vai nolamā?Taču tikpat lielai daļai ir slinkums ielūkoties sevī dziļāk, ir bailes paanalizēt sevi un notikumus savā dzīvē, jo var atklāties ne tas vien. Vieglāk ir dzīvot nosodot likteni un daudz neiedziļinoties, aizmirstot, ka viss sākas ar mums pašiem. Ja kaut kas nav kārtībā kādās attiecībās, der atcerēties, jebkuras attiecības ir tavs spoguļattēls. Ir par ko padomāt, vai ne?

Es tomēr esmu par apzinātu un pozitīvu dzīvošanu!

Laimes terapija

Draudzenei ir pilnīga taisnība - iedvesma ir jānotur ar gribasspēku un disciplīnu. Vēl lidojot šurp lidmašīnā un braucot autobusā biju laimes sajūtas pārpilna, vēros pa logu un domāju - cik dzīve ir brīnišķīga, bet nākošajā dienā jau atkal asaras acīs. Nu kur tas der?! Taču šoreiz nolēmu spītīgi nelaist vaļā notverto pozitīvismu un to atkal atgriezt, un nostiprināt savā dzīvē. Ja cilvēks pats netiek galā ar sevi, tad jāmeklē kāds palīgs vai ceļvedis. 

Domāju, ko lai atved tādu paliekošu no mājām, tādēļ iegādājos Ineses Prisjolkovas grāmatu Ieelpo laimi un mīlestību. Brīnišķīga grāmata un tieši īstajā laikā! Domāju par to uzrakstīt tad, kad būšu to izlasījusi, bet nevarēju nociesties. Grāmata ir par to, kā savā ikdienā justies laimīgai, harmoniskai un piepildītai ar mīlestību. Autore šo grāmatu veidojusi kā personisku sarunu starp viņu un lasītāju, atgādinot, lai ik pa brīdim apstājamies un pārdomājam, kā rakstītais sasaucas ar mūsu pašu dzīvi. 

Lai sakārtotu sevi, vispirms jāsāk ar savu vidi, savu dzīvokli vai istabu, kur uzturies, jo mūsu dzīves telpa ir tīrākais mūsu pašu atspulgs - jo tā nesakārtotāka, jo haotiskākas esam mēs pašas. Tā nu šīs pirmās nodaļas iespaidā ķēros pie savas dzīves telpas revīzijas un, apskatot pie sienām salīmētos attēlos un fotogrāfijas, uzreiz sapratu, ka tās neder nekur un jānomaina pret kaut ko iedvesmojošāku un stiprinojošāku. Jo - ja vēlamies kaut ko redzēt ienākam savā dzīvē, tad vajag to attēlot ar simboliem vai attēliem savās mājās. Nežēlastībā krita arī mani spilveni - cik daudz tajos neesmu raudājusi un cik daudz tajos nav sakrājušās skumjas? Ar steigu jāizmet!

Kāds varbūt to visu sauks par muļķībām un skepsē sarauks degunu, bet kāds varbūt nodomās - interesanti! Varbūt man arī pamēģināt? Es tikmēr ķeršos klāt nākamajai nodaļai un nodošos savai laimes terapijai. 

Vislabākais lēmums

Pienāca manas trīs brīvās nedēļas, domāju, ko ar tām iesākt, varianti bija vairāki. Nolēmu aizbraukt uz mājām, uz tām tālajām mājām Eiropas Ziemeļos. Un kā izrādījās - šis bija vislabākais lēmums! Katra pavadītā diena bezgala piepildīta, sastapšanās ar savu Es, nesteidzīgas pastaigas pa Rīgu, kas šķita kļuvusi vēl skaistāka, un dienas, kas piederēja tikai man! Sasmēlos tik daudz pozitīvas enerģijas, ka, cerams, pietiks ilgam laikam. Satiku savas burvīgās draudzenes - Kristīni Rīgā, Līvu un Olgu Ventspilī. Ar katru no sirds izrunājāmies un izsmējāmies, un katra mani tik ļoti stiprināja. Paldies, ka man esat!

Kāda ir tava rudens krāsa un noskaņa?

Vasara beidzās vienā dienā. Tagad tikai atliek nedaudz paciesties līdz viss paliks košs un vāzē varēs kārtot rudens lapas. Un pienāks krēslainie vakari, kad sadegt istabā sveces. Un vārīt vienu tējas tasi pēc otras. Mana šī rudens krāsa viennozīmīgi ir bordo un violets. Bordo džemperis un zābaki, violetas bikses un šalle. Mana šī rudens noskaņa ir ilgas. Ilgas pēc pārmaiņām un piepildītiem sapņiem.

Vai arī jums nav tā, ka lasot kādu grāmatu, sākat dzīvot tās noskaņā, paņemat to līdzi savā ikdienā? Man tā ir vienmēr! Jo biezāka grāmata, jo ilgāka šī noskaņa. Šobrīd esmu iegrimusi ļoti aizraujošā itāļu rakstnieka Luca Di Fulvio romānā Zēns, kurš dāvāja sapņus (La gang de sogni). Amerika 20.gds. sākumā, iebraucēji, kuri sapņo savu lielo Amerikas sapni, kas tā arī nekad nepiepildās un ir tikai mānīgas ilūzijas. Kāda Itāliete ar savu ārlaulības bērnu aizbēg ar kuģi uz lielo iespēju zemi, kur ir spiesta strādāt par prostitūtu. Viņas zēns lēnām aug Manhatanas padibeņu rajonā, lai kādu dienu sasniegtu ko lielu savā dzīvē. Ir tik viegli noiet no ceļa, taču ko panākt dzīvē ir iespējams tikai ar lielu apņēmību un ticību sev. Brīnišķīgs sižets un aizraujoša valoda, ka negribas, lai grāmata kādreiz beidzas! 

Ikvienam šajā rudenī novēlu biezu grāmatu, siltu šalli un mazliet ilgas!

Bella Vita jeb Romas brīvdienas

Vai var aizceļot uz kādu pilsētu un vilties tajā? Jā, var! Pēc ceļojuma uz Parīzi pagājušā rudenī man tik ļoti kārojās šogad apskatīt Romu, jo likās, tā būs tikpat skaista, starojoša un iespaidīga. Taču Romā mani sagaidīja vilšanās! Roma mani nepārsteidza un nesajūsmināja. Gaidītās izsmalcinātības un cēluma vietā bija haoss un netīrība. Roma man bija pārāk milzīga un nesaprotama. Bet varbūt man vienkārši nebija pareizais dvēseles stāvoklis šim ceļojumam? Varbūt, lai iepazītu Romu, atklātu tās dārgumus, vajag pacietību? Draudzene man ieteica koncentrēties uz maziem ikdienas pārsteigumiem, ko atnes ikviens ceļojums. Un tādi tiešām bija - nejauši atklāts brīnišķīgs parks, kur var iztēloties sevi pavadām vakaru labā kompānijā, baudot vīnu un sieru, strūklaka pašā dienas svelmē, kur uz brīdi atveldzēties, vakara saules pielietais laukums pie panteona... Piedod, Roma, ka tevi nesapratu! Piedod, ka tevī neieklausījos un neieskatījos! Vai dosi man vēl otru iespēju tevi iepazīt?

Eat, Pray, Love

Noskatījos filmu Eat, Pray, Love un tas mani saintriģēja izlasīt grāmatu, īpaši tādēļ, ka šim stāstam ir arī turpinājums Committed: A Skeptic Makes Peace with Marriage. Viens klikšķis un internetā pasūtītas abas grāmatas.

Ēd, lūdzies, mīli ir autobiogrāfisks stāsts par sievieti nedaudz pēc 30, kura pārdzīvojusi smagu šķiršanos, un jau ilgāku laiku vairs nevar atrast prieku un mieru savā dzīvē. Tā nu viņa dodas ceļojumā uz trim dažādām valstīm un kontinentiem, lai atrastu savu Es. Itālija, Indija un Indonēzija. No jauna mācīties baudīt, lūgt un mīlēt. Grāmata ir terapeitiska un autores rakstītajā katrs var atrast paralēles ar savu dzīvi. Šī grāmata lieliski noder tad, ja pats pārdzīvo šķiršanos vai esi nokļuvis dzīves strupceļā un nezini, ko iesākt tālāk. Grāmata ir ideāls ceļvedis jaunas dzīves sākšanai!

Pirmais ceļojums ir veltīts dzīvespriekam un baudai, tādēļ autore dodas uz Itāliju, kur to vislabāk piedzīvot! Ienirstot Romas mutuļojošajā ikdienā, autore lēnām atgūst dzīvesprieku un saprot, ka bauda ir jāmāk arī pieņemt, ir jāmācās izslēgt savu vainas apziņu, lai no sirds baudītu savu dzīvi un apkārt notiekošo. No šīs daļas man ļoti patika divi izteicieni, kurus ir vērts ieviest savā dzīvē: dolce far niente – skaistā neko nedarīšana - un - l’arte d’arrangiarsi – māksla, no nekā uzburt kaut ko, no vienkāršām sastāvdaļām svētku maltīti, no tikšanās ar draugiem – neaizmirstamu ballīti. To var paveikt ikviens, kam piemīt talants justies laimīgam!

Otrais ceļojums ved uz Indiju pēc garīguma. Vai to var atrast meditācijas centrā, klusējot un meditējot no rīta līdz vakaram? Drīzāk tā ir rakstura audzināšana, bet īstā māksla sākas tad, kad garīgums un harmonija ir jāievieš savā ikdienā. Tad nākas sevi lauzt, pārvarēt un izkāpt no savas komforta zonas. 

Pēdējais ceļojums ved uz Indonēziju pretim īstai mīlestībai. Vispirms jau pret sevi un saskaņai ar savu Es.  Un tikai tad, kad esi laimīgs un apmierināts ar sevi, tavā dzīvē var ienākt otrs cilvēks.

Be the change

Ar draudzeni nosvinējām septembra un rudens sākšanos. Saklājām galdu, paēdām garšīgas pusdienas, kurām sekoja tējas malkošana ar ābolmaizītēm. Tik rudenīgi! Drīz jau varēs lasīt krāsainās rudens lapas! Septembris vienmēr saistās ar Jaunu Sākumu. Jaunais mācību gads skolā, pāreja uz augstskolu, pat visas svarīgās prakses uzsāktas un ievākšanās jaunā dzīvesvietā notikusi septembrī. Šis būs mans otrais septembris bez Jauna Sākuma. Diezgan skumji, jo tieši šogad es cerēju uz šīm pārmaiņām. Taču nelielas pārmaiņas var vienmēr radīt pats sev! Mans septembris sāksies ar trīs brīvam nedēļām, īsto māju apciemošanu, kā arī centīšos stiprināt saites ar esošo, nevis atsacīties no tā. Pārmaiņas var arī ieviest, pārkārtojot savu dzīvesvietu. Tiku pie jaunas milzīgas gultas, par kādu ilgi sapņoju! Tam tagad var sekot mēbeļu pārbīdīšana un lietu pārskatīšana.

"This is a new year. A new beginning. And things will change." (Taylor Swift)

Wherever you are, be all there

Tā vietā, lai dotos uz zumbas nodarbību sasmelties enerģiju, es ļaujos depresīvajam noskaņojumam un palieku mājās. Pienāk dienas, kad dvēsele mazliet apslimt. Ko tādās reizēs vislabāk darīt? Iepirkt šokolādes, ierušināties gultā, ļauties mieram un ārstēties vai tieši pretēji - meklēt aktīvas nodarbes, doties ārā, cilvēkos, lai novērstu savas drūmās domas? Katram būs sava recepte, kas vislabāk palīdzēs, taču, manuprāt, skumjām vajag ļaut izskumt. Tāpat kā mēs nevaram aizkavēt un novērst dabā briestošo negaisu un lietusgāzes, tā arī nevajag apslāpēt savas skumjas. Jo vienmēr pēc lietus atgriežas saules stari.

Strauji pienācis rudens jau pašā augusta vidū! Dzestri rīti, atvasara, septembra smarža.. Tas mani pārsteidza pilnīgi nesagatavotu! Vasara likās paskrienam vienā dienā. Rudens nevis klusi klauvē pie durvīm, bet pats ir tās plaši atrāvis un vēl negaidīts meties iekšā. Vienā mirklī atgriezās tumšie rīti, lietainās pēcpusdienas un dvēseles skumjas.

Sirds slimība

Tā atnāk pavisam negaidot, bet, kad tā ir klāt, tā pārņem tevi visu. Tas sākas pavisam viegli, pavisam nemanāmi. Kā iesnas kņudina degunu, tā viņa sāk viegli kņudināt tavu sirdi. Sākumā tam nepievērs uzmanību, liekas, tas nav nekas īpašs. Taču šī kņudināšana nepāriet, kļūst tikai spēcīgāka un spēcīgāka, līdz tā vienkārši ir un tur neko vairs nevar mainīt. Tā ir pilnībā pārņēmusi tevi savā varā. Slimība, no kuras vairs nevar izārstēties. Tava sirds ir piepildījusies ar mīlestību. Visaptverošu, nebeidzamu mīlestību. Raugoties viņa acīs, tu redzi tikai mīlestību. Pilnību. Mīli viņu visu.

Dod sev iespēju

Brīvā dienā stundu ir vienkārši par maz! Es šo dienu noteikti neizmantoju tam, lai piekārtotu istabu, dotos uz pilsētu vai padarītu citus sakrājušos darbus. Es šo laiku pilnībā veltu SEV! Varbūt ielieku drēbes veļas mašīnā, bet tas arī viss. Šī diena pilnībā pieder man! Domu sakārtošanai, spēku atgūšanai, jaunu lēmumu pieņemšanai un rakstīšanai. Varbūt pat kā nelielai grēksūdzei priekš sevis.

Es neesmu rakstījusi blogu divus mēnešus! Neliels attaisnojums man ir - kādu brīdi dators bija nodots remontā, tādēļ es neko nevarēju iesākt. Bet ja godīgi, tad tomēr lielākoties man nebija iedvesmas. Es ļāvu dienai paiet pēc dienas. Vienam gadalaikam nomainīt citu, to pat īsti nepamanot. Kas ir tas, kas tik ļoti ievelk ikdienā? Pārāk biju koncentrējusies uz darbu, uz attiecībām, bet par sevi pilnībā aizmirsusi! Steiga dara savu. Ikdienu aizvien vairāk pārņēmuši kaitīgie ieradumi. Es vairs neatceros, kad es pēdējo reizi gatavoju, kaut iepriekš tas bija mans lielākais prieks ik dienas uzburt kādu jaunu recepti. Pārāk daudz fastfood, sporta abonements nedaudz apputējis. Tādēļ šis mēnesis ir tieši īstais laiks, lai ieviestu pārmaiņas, īpaši tādēļ, ka mīļotais ir devies ceļojumā, un nav vairs nekas, kas varētu novērst manas domas. Ja pareizi atceros, tad jauniem ieradumiem vajadzīgas 20 dienas, lai tie nostabilizētos. Tad nu lietas, kas man jāmaina:

- sakārtot savu organismu, savus ēšanas paradumus;

- koncentrēties uz to, kas ir, nevis uz to, kas nav. Es pārāk daudz domāju un gaužos par to, kā nav, nepievēršot uzmanību tam brīnišķīgajam, ko dzīve man devusi;

- no jauna censties sevi nepazaudēt ikdienā; jāiemācās priecāties, baudīt, novērtēt;

- izdomāt tālāko plānu dzīvei, jo es pati apzinos, ka ilgtermiņā tāda dzīve kā šobrīd nav iespējama.

Varbūt šis tomēr būs mans Pārmaiņu gads, kā es to sev pasludināju gada sākumā. Gads iesākās cerīgi, taču daži mēneši pa vidu novērsa manas domas. Bet tagad, kad palikuši atlikušie gada seši mēneši, ir iespējams visu vērsts par labu un mainīt, lai beigās varētu teikt - šis bija lielisks gads! Gaisā virmo pārmaiņas. Ja viss izdosies, pāris lietas mainīsies līdz ar rudeni. Pagaidām - pacietību!

Iedraudzēties ar vasaru

Ko es darītu tad, ja  man piederētu visa vasara? Ja es varētu bez steigas izbaudīt šos trīs karstos mēnešus? Vakardien bija pirmā diena šajā gadā, kad es ieraudzīju vasaru. Ar draugu paņēmām lielu segu, sapirkām augļus, bageti un vieglus salātus, un devāmies uz skaistu parku. Visu dienu nedarījām neko, tikai gulšņājām, vai ik pa brīdim palasījām grāmatu. Viena skaista vasaras diena, tikai atpūta, kas man beidzot ļāva ieraudzīt vasaras skaistumu, lai arī tikai uz mirkli.
Man nepatīk vasara. Tas vienkārši nav mans gadalaiks. Tā nekad nespēj piepildīt to, pēc kā es ilgojos. Bet varbūt vaina ir atrašanās vietā? Vācijas vasara ir bez gaisa, starp betona ēkām, ar sauļošanos pilsētas parkā un cilvēkiem, kuri pat trīsdesmit grādos staigā džinsos un kedās. Vasara tieši ir laiks, kad man pietrūkst Latvijas svaiguma un zaļuma. Ar kādu grāmatu rokās apsēsties savā dārzā, skraidīt apkārt basām kājām un plūkt zemenes no dobes. Ar riteņiem aizbraukt atveldzēties uz jūrmalu un vakarā skandināt papēžus pa Rīgas bruģi... Ko es darītu tad, ja man piederētu viena skaista vasara Latvijā?

Dear May, please be awesome!

Lēnām atgriežas dzīvesprieks, kurš bija pazudis darba garajās stundās, neizgulētajos rītos un vakara pārdomās. Ziedošie koki, siltais lietus, gaišie rīti patiešām spēj atgriezt prieku! Vai visdrīzāk tā bija sajūta, ko es vakardien noķēru savā sirdī - man jācīnās par saviem sapņiem! Ir vēl tik daudz ko piepildīt! Uz brīdi es biju padevusies, pierimusi, nolaidusi rokas, bet nu vairs nē. Man ir jāpiepilda savi sapņi, un nav būtiski, cik daudz laika tas prasīs. Tam man ir visa dzīve!

Kāpēc es turos pie tā, kas liek izšķiest manu enerģiju ar nevajadzīgām emocijām, dusmām un aizvainojumu? Tā vietā, lai vienkārši ļautu iet, es cieši  iekrampējos tajā, kas sāpina. Tas ir ego! Tas ir ego, kas grib palikt pie tā, kas neved nekur, tas ir ego, kas rīkojas manā vietā.
Uzdod sev jautājumu - vai to vēlas mans prāts, mans ķermenis, mans ego, vai šī vēlme patiešām nāk no manas dvēseles? Tikai tad tu patiesi zināsi, vai tas ir tev...!

No one is too old for fairy tales

...Tai mazajai meitenītei, kas sēdēja man pretim autobusā, kuras acīs bija patiess mirdzums, kura vēl nebaidījās teikt to, ko domā, un kura neslēpa savas jūtas, tai  man gribējās teikt - nepieaudz! Pasaule nav tā vērta! Labāk palikt mazai, pasargātai un vecāku aprūpētai. Pieaugušo dzīve ne tuvu nav līdzīga tam, kādu biju to iztēlojusies.

Laiks sākt dzīvot!

Tas lēnām sāk sabojāt noskaņojumu - stipri aizkavējies pavasaris. Kā nav, tā nav. Joprojām jābāž cepure galvā un jāvelk ziemas mētelis. Bet man vajag krāsas dabā! Man vajag siltas vakara pastaigas! Un smaržojošus rītus! Un to karstumu, kad gribas pārtikt tikai no salātiem, ūdens un saldējuma...  Bet tas tiek atlikts un atlikts! Šogad siltajam laikam man ir sagādātas tik daudz košas drēbes, ka nevaru vien sagaidīt, kad tās uzvilkt. Sievišķība pilnībā pārņēmusi savā varā! Kleitas, spilgtas augstpapēžu kurpes, oranži džinsi un Āfrikas raibuma bikses.. Vai pietiks tik daudz dienu, kad to visu uzvilkt?
Laiks sākt dzīvot! Atkal ieelpojot dzīvi, atkal sapņot! Un, ja pavasaris vēl nenāk, tad vismaz dzelteni ziedi vāzē noteikti sasildīs!

Lets escape to somewhere beautiful

Pēc divu nedēļu garas atpūtas ir tik grūti atkal ielēkt darbā, it īpaši, ja šo divu nedēļu laikā esi pārdomājis visu dzīvi un sapratis, ka tas, ko dari, nesniedz piepildījumu. Pārņēmusi tik spēcīga vēlme sapakot mantas un doties ceļā, doties prom, doties tālāk! Ja  tas vien būtu tik vienkārši - quit your job, buy a ticket, get a tan, fall in love, never return..Šādos  gadījumos, lai no jauna atrastu sevi, vislabāk ir aizceļot uz Itāliju, kā filmas Zem Toskānas Saules varone, vai padzīvot pāris mēnešus Romā kā grāmatas Ēd, Lūdz, Mīli varone. Biļete uz Romu ir nopirkta, bet ne tagad un ne ilgam laikam. Taču šovakar es varu uzburt savu mazo Itālijas sajūtu, atkorķēt vīna pudeli, pagatavot sev gardas vakariņas. Un vienalga par vīriešiem, vienalga par telefonu, kas klusē.Jo es taču esmu sev vissvarīgākā! Man atkal jākļūst par dzīves baudītāju!

Atmiņu smarža

Tā īpašā jo īpašā pavasara smarža... Kāpēc tā joprojām atgādina par tevi? Kāpēc šie pavasarīgie vakari joprojām smaržo pēc tevis, pēc mums? Kaut pagājis jau gandrīz gads un man blakus ir cits vīrietis... Kāpēc?

Cilvēks plāno, Dievs smejas

Kas vakardien likās pasaules gals, tas šodien sāk šķist kā jauna iespēja, kā jauns sākums. Īstenībā, cik niecīgi mēs esam likteņa priekšā! Tā ir tikai ilūzija par to, ka mēs varam plānot un vadīt savu dzīvi. Man visu laiku likās, ka es esmu cīnītāja, ka es nepadodos nekādiem apstākļiem un pati nosaku savu dzīvi, bet viens notikums un es saprotu, cik bezspēcīga es esmu likteņa priekšā. Kā šaha figūra Dieva rokās, kuru viņš vada pēc savas patikas un iegribas.
Taču tiklīdz tu sāc pieņemt savu likteni, tā iestājas liels, svēts miers.

Pirmā mirkļa burvība

Pirmā mirkļa burvība.. Pirmais skatiens, pirmie straujie sirdspuksti.. Gatavošanās uz pirmo randiņu, tava roka pirmo reizi manējā, pirmais skūpsts.. Viss vēl tik nevainīgs, liegs un skaists. Dejas, sarunas pie tējas tases un es jau attopos, ka glāsti manu dvēseli.
I found a new world with you!

Pavasaris janvārī

Jaunā gada brīnumainā noskaņa turpinās! Acīs mirdzums, sirdī pavasaris, un gads iesācies tā, ka nezini, ko gaidīt tā turpinājumā!
Ja katru nedēļu varētu iesākt tā, kā šo pirmdienu! Nejaušs draudzenes uzaicinājums - braucam pie manis pagatavot pusdienas - izvērtās īstā gastronomiskā vakarā. Gatavojām trīs stundas, vispirms tapa debešķīgs dārzeņu sacepums, tad saldais ēdiens, uzaicinājam citus draugus, līdz vēlam vakaram spēlējām spēles un vienkārši lieliski iesākām nedēļu! Tikpat burvīgs ir arī nedēļas turpinājums ar daudzām brīvām dienām un ballīti nedēļas nogalē. Totally in love with my life!

Be careful what you wish for

Tādas dienas,  kad pilnībā nodoties neko nedarīšanai, negadās bieži. Laiski šķirstīt žurnālus, skatīties filmas...
Liekas, ka teiciens - kā sagaidīsi jauno gadu, tā pavadīsi visu atlikušo gadu - atbilst patiesībai. Nedēļas nogalē atkal ballīte ar draudzenēm, malkojot kokteiļus, izdejojoties un izkratot viena otrai sirdi līdz rīta agrumam!
Šobrīd esmu vienkārši laimīga! No pārmaiņām, ko sniedz dzīve, no negaidītam tikšanām un satikšanām, negaidītiem cilvēkiem, negaidītiem notikumiem. Šis ir pārmaiņu gads! Šis ir gads, kad doties ceļā, kad doties tālāk, kad doties pretim piepildījumam.

There is something magic in the air

Cik dažādi var būt jaunie gadi! Tie ir sagaidīti gan ģimenes lokā, gan mīļotā cilvēka apskāvienos, un tie var būt arī tādi kā šonakt - pilni brīvības, atbrīvotības sajūtas, pilni negaidītu pavērsienu, kad gribas izkust un atļaut sevi veidot kā mālu. Jaunā gada maģija... Bet diemžēl ir lietas, kas jāatstāj jaunā gada nakts burvībai. Vismaz ceru, ka šīs sajūtas paņemšu līdzi visam gadam!
Man ļoti patīk šī jaunā gada sajūta - jaunais gads ir kā balta, neaprakstīta lapa, balts iespēju audekls, ko atkal piepildīt un veidot. Jauns Sākums. Šo gadu es saku ar skaistiem sapņiem un skaistām apņemšanām! Uz izdošanos!