Dear May, please be awesome!

Lēnām atgriežas dzīvesprieks, kurš bija pazudis darba garajās stundās, neizgulētajos rītos un vakara pārdomās. Ziedošie koki, siltais lietus, gaišie rīti patiešām spēj atgriezt prieku! Vai visdrīzāk tā bija sajūta, ko es vakardien noķēru savā sirdī - man jācīnās par saviem sapņiem! Ir vēl tik daudz ko piepildīt! Uz brīdi es biju padevusies, pierimusi, nolaidusi rokas, bet nu vairs nē. Man ir jāpiepilda savi sapņi, un nav būtiski, cik daudz laika tas prasīs. Tam man ir visa dzīve!

Kāpēc es turos pie tā, kas liek izšķiest manu enerģiju ar nevajadzīgām emocijām, dusmām un aizvainojumu? Tā vietā, lai vienkārši ļautu iet, es cieši  iekrampējos tajā, kas sāpina. Tas ir ego! Tas ir ego, kas grib palikt pie tā, kas neved nekur, tas ir ego, kas rīkojas manā vietā.
Uzdod sev jautājumu - vai to vēlas mans prāts, mans ķermenis, mans ego, vai šī vēlme patiešām nāk no manas dvēseles? Tikai tad tu patiesi zināsi, vai tas ir tev...!

No one is too old for fairy tales

...Tai mazajai meitenītei, kas sēdēja man pretim autobusā, kuras acīs bija patiess mirdzums, kura vēl nebaidījās teikt to, ko domā, un kura neslēpa savas jūtas, tai  man gribējās teikt - nepieaudz! Pasaule nav tā vērta! Labāk palikt mazai, pasargātai un vecāku aprūpētai. Pieaugušo dzīve ne tuvu nav līdzīga tam, kādu biju to iztēlojusies.

Laiks sākt dzīvot!

Tas lēnām sāk sabojāt noskaņojumu - stipri aizkavējies pavasaris. Kā nav, tā nav. Joprojām jābāž cepure galvā un jāvelk ziemas mētelis. Bet man vajag krāsas dabā! Man vajag siltas vakara pastaigas! Un smaržojošus rītus! Un to karstumu, kad gribas pārtikt tikai no salātiem, ūdens un saldējuma...  Bet tas tiek atlikts un atlikts! Šogad siltajam laikam man ir sagādātas tik daudz košas drēbes, ka nevaru vien sagaidīt, kad tās uzvilkt. Sievišķība pilnībā pārņēmusi savā varā! Kleitas, spilgtas augstpapēžu kurpes, oranži džinsi un Āfrikas raibuma bikses.. Vai pietiks tik daudz dienu, kad to visu uzvilkt?
Laiks sākt dzīvot! Atkal ieelpojot dzīvi, atkal sapņot! Un, ja pavasaris vēl nenāk, tad vismaz dzelteni ziedi vāzē noteikti sasildīs!

Lets escape to somewhere beautiful

Pēc divu nedēļu garas atpūtas ir tik grūti atkal ielēkt darbā, it īpaši, ja šo divu nedēļu laikā esi pārdomājis visu dzīvi un sapratis, ka tas, ko dari, nesniedz piepildījumu. Pārņēmusi tik spēcīga vēlme sapakot mantas un doties ceļā, doties prom, doties tālāk! Ja  tas vien būtu tik vienkārši - quit your job, buy a ticket, get a tan, fall in love, never return..Šādos  gadījumos, lai no jauna atrastu sevi, vislabāk ir aizceļot uz Itāliju, kā filmas Zem Toskānas Saules varone, vai padzīvot pāris mēnešus Romā kā grāmatas Ēd, Lūdz, Mīli varone. Biļete uz Romu ir nopirkta, bet ne tagad un ne ilgam laikam. Taču šovakar es varu uzburt savu mazo Itālijas sajūtu, atkorķēt vīna pudeli, pagatavot sev gardas vakariņas. Un vienalga par vīriešiem, vienalga par telefonu, kas klusē.Jo es taču esmu sev vissvarīgākā! Man atkal jākļūst par dzīves baudītāju!