Atzīšanās

Ko darīt tad, ja negaidīti saņemta atzīšanās jūtas no cilvēka, ar kuru tev nekad nebūs pa ceļam? Bet tas, no kura visvairāk gaidi ziņu, klusē. Un vēl visam pa vidu jaucas vecais Viņš, kuram jau sen bija jāpieder pagātnei.
Laikam šādos brīžos ir vislabāk nedarīt neko, bet palikt uzticīgai sev. Mazliet uzspodrināt savu ego, pateikt paldies, atkorķēt vīna pudeli un nosvinēt savu Sievišķību!

Domas ar kanēli

Vai decembrī var atnākt pavasaris?! Sniega burvība ilga vien pāris dienas, tagad ārā līst, ir silts un istabā uzplaukst hiacintes. Svētki pārdzīvoti. Nebija ne mazākas svētku noskaņas, jo vairāk domāju par to, kā nav, nevis par to, kas ir. Ziemassvētku sajūtas meklējumi jāatliek uz nākamo gadu.
Vakardien uz brīdi atgriezos pagātnē, pasaulē, kas vēl šī gada sākumā bija tik tuva un pazīstama. Kā man tās mazliet pietrūkst! "In this bright future you can't forget your past." (Bob Marley)

Bet viss, ko es patiesībā vēlos, ir sapakot mugursomu un doties prom, doties pasaulē, doties apceļot katru kontinentu!

Today is December

"I am a lover without a lover. I am lovely and lonely and i belong deeply to myself." (Warsan Shire)

Šorīt atmodos un ieraudzīju, ka mani jumta logi aizsniguši! Beidzot pasaule pārvērtusies baltā pasakā! Tik ilgi gaidīju šo mirkli, ka šķita, tas nepienāks nekad - baltas sniega pārslas aiz loga, un to visu vērot ar lielu tējas krūzi siltā istabā. Today is December!

Enģeļu diena

Pagājušā nedēļa iesākas tik sirsnīgi un silti – ar manu vārda dienu. Vārda dienas man vienmēr ir īpašas dienas, jo tās izdodas negaidīti skaistas un prieka pilnas.Varbūt tādēļ, ka uz šo dienu netiek liktas tik lielas cerības kā uz dzimšanas dienu? Savā vārda dienā devos uz mazu Nīderlandes pilsētiņu, kur pārsteidza pirmās lielās sniega pārslas. Vakars turpinājās kopā ar draugiem, baudot sušī, plūmju vīnu un pašgatavotu siera kūku, kas man tiešām izdevās lieliska. Tikpat burvīga bija arī nedēļas izskaņa - atkal ar sušī,  nelielām svinībām un dejām līdz rītam. Nedēļas trakajā skrējienā paspēts tik daudz, pat vēl vairāk – būt dienas laikā divos darbos un pašā vakarā vēl doties uz darba Ziemassvētku pasākumu. Lielākais prieks par to, ka Vācijā arī beidzot snieg! Bet man sirdī lēnām, lēnām iezogas jau pavasara sajūta.

Līdz ar jaunā gada tuvošanos – domu un mājas tīrīšana. Tas man vienmēr ir a must-do. Domas daudz maz sakārtotas, lielos vilcienos saprasts kas pazaudēts un kas iegūts, vēl tikai atliek uzrakstīt vēlmju sarakstu nākamajam  gadam, bet ar to mājas tīrīšanu iet grūtāk – apaugts ar tik daudz nevajadzīgām mantām! Bez žēlastības šķiroju drēbes, grāmatas, savus papīrus un krāmus, un joprojām neredzu tam visam galu. Klusi sirdī sapņoju, ka varētu sapakot pašu nepieciešamāko vienā mugursomā un doties apceļot pasauli, bet... pagaidām tikai sapņoju par to. 

Nav laika...

Gada pēdējo mēnesi biju domājusi pavadīt pārdomās, dzerot savu īpašo Adventes tēju, bet man katastrofāli trūkst laika! Nesarakstītas Ziemassvētku kartiņas sakrājušās uz galda, nav laika ne lasīt, ne rakstīt, nav laika sev! Decembris ir pārpilns ar darbiem, notikumiem un pasākumiem, kurus gan es baudu, gan pati piedalos to organizēšanā. Vienīgais, ko es varu apņemties, ir atlikušās vakara stundas neizniekot pie datora, bet to izmantot tikai fona mūzikas atskaņošanai, sadegt istabā sveces un kaut uz īsu brīdi sastapties ar savu patieso būtību, lai mazliet atgūtu dvēseles līdzsvaru. Kas to būtu domājis, bet tieši šis trakais laiks man palīdzējis atklāt to, kā saglabāt iekšējo mieru un harmoniju.

Pasauli pārņēmis Ziemassvētku gaidīšanas drudzis. Man ir tik skumji noraudzīties tajā, par ko cilvēki pārvērtuši šo kluso Adventes laiku. Nezinu, kā ir citur, bet Vācijā patēriņa kults tieši šobrīd ir sasniedzis savu kulmināciju. Tieši tālab es šajā laikā izvairos doties uz pilsētu. Vēl košāk, vēl skaļāk nevarētu visās malās zibēt īpašie piedāvājumi un reklāmas, vēl straujāk, vēl neapdomīgāki cilvēki nevarētu iztukšot savas dvēseles. Izgaismotie Ziemassvētku tirdziņi, izgreznotie mājas sliekšņi... Tas viss ir tikai skaista  fasāde, zem kuras slēpjas liels tukšums. Liekas, cilvēki atdzīvojas tikai šo vienīgo mēnesi gadā, tikai vienu mēnesi gadā viņi atrod savā sirdī mīlestību un labus vārdus, tikai vienu mēnesi gadā viņi atrod savā sirdī prieku,  bet vai tas ir patiess? Kā uz burvju mājienu jau ar 1.janvāra vakaru acīs viss mirdzums būs nodzisis un cilvēki atkal ieslīgs ikdienas apskāvienos.
Man nevajag vienu mēnesi gadā,lai justos īpaši, man nevajag vienu mēnesi gadā, lai priecātos, man nevajag vienu mēnesi gadā, lai atcerētos par Dievu, man nevajag vienu mēnesi gadā, lai teiktu saviem mīļajiem labus vārdus!