Sweet illusions

Cik ilūzijas var būt saldas! Nemanāmi pārņemt savā varā, ka zaudē visu saprātu! Skaists pašapmāns! Kaut intuīcija čukst pavisam ko citu, tu izvēlies to ignorēt. Kāds sola nonest zvaigznes no debesīm un tu tici! Tu notici, tu uzticies, jo esi tik ļoti sapinies savās ilūzijās! 

Bet, kad ilūzijas sabrūk - tas ir bezgala sāpīgi! Tavs ego ir ievainots, sāp vilšanās, sāp ievainotās cerības.

Vai nav tā, ka mēs būvējam ilūzijas un maldīgas cerības jebkurā dzīves situācijā? Vai vispār ir kāds cilvēks, kurš tā nedara? Jāatzīstas, es mēdzu tā darīt, un šoreiz biju aizgājusi par tālu. Tādēļ kritiens bija īpaši sāpīgs. Bet pašai jau vien jāaplaiza savas brūces, pašai jau vien jāpieceļas. Guvu pamatīgu dzīves mācību! Taču viens jautājums paliek neatbildēts - vai tas izdosies nākošajā reizē, nebūvēt šīs ilūzijas? 

It's hard to accept the truth when the lies where exactly what you wanted!

Janvāra saldums

Katrs mēnesis mūsu dzīvē ir citādāks, katrs atnes citus notikumus un sajūtas. Mans decembris bija bezgala piepildīts, jaunu draudzību, sirsnības un smieklu pilns. Janvāris nāk ar aktīvu sportošanu, burvīgām tikšanām un vīriešiem, kas sagroza galvu. Atkalsatikšanās ar draudzeni no augstskolas laikiem, cilvēku, kura dvēseli esi redzējis, varbūt pat turējis savās rokās! Cik bieži mēs abas sēdējām mazajā studentu dzīvoklītī, malkojām tēju un sapņojām lielas lietas, sapņojām, ka kādreiz satiksimies kādā Parīzes kafejnīcā. Un tā diena tiešām pienāca! Gluži ne Parīze, bet šodien satikāmies kādā Vācijas pilsētā un pavadījām burvīgu dienu kopā, kā draudzenes, kas viena otru nekad neaizmirst. Malkojām kafiju, nodevāmies staigāšanai pa veikaliem, sarunām un smiekliem, un aptvērām, ka esam jau pieaugušas! No tā brīža ir pagājuši astoņi gadi; tik ilgi bija vajadzīgs, lai mēs piepildītu šo sapni!

Diez, kāds būs februāris? Kādus notikumus un sajūtas tas atnesīs? Vai tas joprojām mācīs būt pacietīgai vai tomēr uzdāvinās ko skaistu?...