sestdiena, 2012. gada 30. jūnijs

māju smarža


Apmēram gadus divus trīs mētājos pa Eiropu, starp divām valstīm – Latviju un Vāciju. Dzīve uz koferiem kādu laiku šķita aizraujoša, bet vienā brīdī sāku ilgoties pēc stabilitātes. Turklāt sanāca tā, ka vienā valstī bijusi sākusi būvēt savu dzīvi, bet otrā lēnam liku tai punktu. Tieši pirms gada pieņēmu lēmumu rudenī lēkt nezināmajā un doties tur, kur sauc sirds.
Tā ir tik jocīga sajūta staigāt pa savām bērnības ielām, kad somā žvadz atslēgas no dzīvokļa, kas atrodas citā valstī. Tā ir tik jocīga sajūta pēc nedēļas pavadīšanas Rīgā kāpt lidmašīnā un doties uz vietu, kas kļuvušas par tavām jaunajām mājām.
Es esmu pasaules pilsone un pasaules pilsoņiem ar māju jēdzienu ir diezgan sarežģīti. Būtībā viņiem mājas ir visur un reizē nekur. "My home is not a place, it is people".

pirmdiena, 2012. gada 18. jūnijs

It lasts only a moment


Naktij lidostā nav ne vainas – jāatrod tikai stūrītis ar kontaktligzdu, lai var visu nakti skatīties filmas vai uzlikt savu sirdsmūziku un nodoties pārdomām. Var iepriekš mājās sataisīt tēju termosā un sasmērēt maizītes. Ja līdzi ir guļammaiss, tad var nosnausties. Var vērot cilvēkus, rakstīt stāstus vai ļauties mirklīgai sarunai ar svešinieku. Naktij lidostā piemīt sava burvība! 
Kad vēl tu izvēlētos šādi pavadīt nakti, ja būtu iedotas neskaitāmas nomoda stundas?
Tad, lai aizlidotu ieelpot Latvijas smaržu. Lai brokastīs ēstu rupjmaizi ar biezpienu. Lai malkotu tēju dārzā. Lai mielotos ar zemenēm, kas tikko plūktas no dobes. Lai brauktu uz jūrmalu un sauļotos. Lai pavadītu laiku  ar savu ģimeni. Lai pavadītu vienu skaistu nedēļu vietā, ko reiz sauci par mājām. 

pirmdiena, 2012. gada 11. jūnijs

Tik daudz!

Tik daudz sapņu un vēlmju! Kā tos visus piepildīt? Reizēm šķiet, ka ar vienu dzīvi tam būs par maz...

pirmdiena, 2012. gada 4. jūnijs

Jūnijs nāk ar lietu un sapņiem

Es mīlu tādas lietus dienas kā šī! Lietus līst aumaļām, nemaz nedomājot pārstāt, un tas mani tikai iepriecina. Šī ir ideāla diena tam, lai ierušinātos siltā istabā ar savām domām. Šī ir ideāla diena tam, lai izceptu ko garšīgu krāsnī un vēlāk saaicinātu ciemos draugus uz tēju.
Tādas dienas kā šī liek sapņot par nākotni - kā es šodien stāvēju virtuvē un gatavoju rabarberus kārtainajā mīklā, tā sapņoju par to, ka kādu dienu mazliet tālākā nākotnē varētu rosīties savās mājās, savā virtuvē un cept visādus gardumus saviem bērniem un vīram. Zinu, ka kādu dienu tā notiks!