sestdiena, 2012. gada 30. jūnijs

māju smarža


Apmēram gadus divus trīs mētājos pa Eiropu, starp divām valstīm – Latviju un Vāciju. Dzīve uz koferiem kādu laiku šķita aizraujoša, bet vienā brīdī sāku ilgoties pēc stabilitātes. Turklāt sanāca tā, ka vienā valstī bijusi sākusi būvēt savu dzīvi, bet otrā lēnam liku tai punktu. Tieši pirms gada pieņēmu lēmumu rudenī lēkt nezināmajā un doties tur, kur sauc sirds.
Tā ir tik jocīga sajūta staigāt pa savām bērnības ielām, kad somā žvadz atslēgas no dzīvokļa, kas atrodas citā valstī. Tā ir tik jocīga sajūta pēc nedēļas pavadīšanas Rīgā kāpt lidmašīnā un doties uz vietu, kas kļuvušas par tavām jaunajām mājām.
Es esmu pasaules pilsone un pasaules pilsoņiem ar māju jēdzienu ir diezgan sarežģīti. Būtībā viņiem mājas ir visur un reizē nekur. "My home is not a place, it is people".

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru