Gandrīz mājās

Biju piemirsusi, cik skaista un eiropeiska ir Ventspils, un cik daudz man tā nozīmē! Pēc ilgas prombūtnes iegriezos Ventspilī, lai nosvinētu dienu kopā ar labu draudzeni, pīpējot ūdenspīpi un malkojot saldējuma kokteiļus!
Laikam Ventspils ir vienīgā vieta Latvijā, kur es spētu dzīvot. Šeit es sāku savu patstāvīgo dzīvi un šī pilsēta mani aizveda manā nākotnē. Šajā pilsētā pavadīti pieci gadi no manas dzīves un tas viennozīmīgi bija kas vairāk par studentu dzīvi - sirdssilta draudzība, jūras smarža visapkārt, sevis pilnveidošana un attīstīšana. Priekpilns uz bezrūpīgs laiks! Tomēr pienāk brīdis, kad laiks doties projām, laiks doties tālāk, jo pasaule pilna vietu, kas vēl jāapskata, kurās jāpadzīvo un kur jāatstāj sava sirds!

Blog-worthy

Jāatzīstas, ka man pēdējā laikā grāmatu lasīšanu ir aizstājuši blogi internetā. Tāpat kā jāpieliek pūles, lai atrastu labu grāmatu, arī saistoši blogi ir cītīgi jāmeklē. Tomēr man patīk, kā mūsdienu pasaulē ir nojaukta robeža starp personīgo un publisko. Mirklīgās domas un sajūtas vairs nepierakstām piezīmju blociņā, bet gan paziņojam visai pasaulei twiterī; kā kādreiz ar draudzenēm viena otrai ieteicām jaunu grāmatu vai filmu, tā tagad iesakām blogus, ko vērts palasīt. Cilvēku dzīves vairs nav noslēpumi, tās ir izliktas kā uz delnas. Īsā laikā pie datora var atklāt tik daudz interesantu cilvēku, kuru blogiem  jeb dzīvēm gribas sekot. Bet vai cilvēki blogojot pilnībā atklāj savu dvēseli, vai tikai rada ilūziju par to? Man šķiet, ka interneta vide vairāk ir kā vieta, kur spēlēties, pielaikot dažādas sajūtas un dzīves scenārijus, un pašam beigās noticēt uzburtajai pasakai. Blogošana ir laba terapija, lai palūkotos uz savu dzīvi no malas un saprastu, ka viss, kas notiek, pieder pie dzīves. Un cik daudz atklāt no sevis - tas  paliek katra paša ziņā.

Tomēr zinu, ka būs lietas, kam vienmēr palikšu uzticīga – dienasgrāmatai, ar roku rakstītām vēstulēm un grāmatām.
Dienasgrāmatu rakstu, jo man ir svarīgs tieši šis rakstīšanas process ar roku, man vajag sajust un redzēt, kā manas domas nogulst un tiek iemūžinātas uz papīra. Dienasgrāmata ir tā vieta, kur mana dvēsele ir pavisam kaila un uzbūrusi savu pasauli.

Tāpat ar roku rakstītām vēstulēm ir pavisam cita noskaņa kā saņemtam e-pastam. Tās var sataustīt, sasmaržot, un tās ļauj sajust pašu rakstītāju. Mani priecē tas, ka joprojām izdevies saglabāt dzīvu šo vēstuļu rakstīšanas tradīciju ar saviem draugiem!

Viena no dzīves lielākajām baudām ir ieritināties zem siltas segas ar biezu grāmatu rokās un kūpošu tējas tasi, un doties ceļojumā uz citu pasauli!

Smilšu pils

Diez, kur paliek tā pasaule, ko radījuši divi cilvēki, kad viņu attiecības beidzas? Vai šī uzbūvētā pasaule ir tik trausla kā smilšu pils, kas vienkārši sagrūst, par sevi atstājot tikai atmiņas?

Paldies Dievam vasara ir beigusies!

Sajūtot rudeni gaisā, manī atgriezās dzīvība! Tā arī ar vasaru neiedraudzējos, un tā paliks laiks, ko vēlējos redzēt pēc iespējas ātrāk aizejam. Šajā vasarā nejutu dzīvi ap sevi. Tas laikam ir pats briesmīgākais, kas var notikt - eksistēt, nevis dzīvot. Tomēr tā bija laba pieredze, ko guvu, jo varēju pārliecināties par to, kā nevēlos nodzīvot savu dzīvi. Vasaru pavadīju, strādājot no rīta līdz vakaram, aizmirstot par brīvo laiku, par sevi, par dzīvi. Tas rosināja uz daudzām pārdomām - vai nauda ir tā visa vērta?! Šī doma mani vienkārši biedē - nodzīvot savu dzīvi, lielāko dienas daļu pavadot četrās sienās, strādājot kaut kā labā, kamēr pasaulē notiek tik daudz interesantu lietu!
Diemžēl, diemžēl pasaule ir iekārtota tā, ka bez naudas nevar. Tomēr mums ir IZVĒLE - cik lielā mērā kļūsim par mantu un "labklājības" vergiem, proti, vai būsim gatavi strādāt mazāk, līdz ar to nespējot pirkt tik daudz lietas un mantas, bet tomēr rodot laiku sev, redzot un sajūtot dzīvi. Vai arī - meklēt nodarbi, kas reizē kļūst par sirdslietu un dzīvesveidu, sagādā lielu gandarījumu un tai nav žēl ziedot lielāko daļu sava laika. Uzskatu, ja esam saņēmuši šo dāvanu - būt šajā pasaulē - tad tā ir jāizbauda pilniem malkiem, nevis jāpavada skumjā eksistencē.
Esmu cilvēks, kuram vajag ļoti daudz laika sev, kuram vajag redzēt pasauli, un esmu atradusi arī sev piemērotāko risinājumu. Ja viss izdosies kā plānots, sapņots un cerēts, tad par to uzrakstīšu!