Joy of cooking

Jau vairākas nedēļas esmu aizrāvusies ar raidījumu "Gandrīz ideālas vakariņas". Kā vienu reizi to nejauši iesāku skatīties internetā, tā vairs nevaru izlaist nevienu vakaru. Tas jau kļuvis par mazu ikdienas rituālu -  kopā ar kādu draudzeni pagatavot pašām savas gandrīz ideālās vakariņas un tad gan gardi izsmieties, gan sasmelties jaunas idejas pie šīs pārraides. Man ļoti, ļoti patīk gatavot! Taču pirms pāris gadiem es tā laikam nedomāju - sākot studēt, es negatavoju neko vairāk par vārītiem rīsiem ar kečupu un varbūt lielais sasniegums bija dārzeņu sautējums reizi mēnesī.  Nopietni gatavot sāku, vairāk uzturoties Vācijā, turklāt blakus bija cilvēks, no kura notvēru šo īsto gatavošanas sajūtu. Es gatavoju veģetāri, mazliet no Āfrikas virtuves, mazliet no Āzijas virtuves. Man patīk eksperimentēt, man patīk atklāt jaunas garšu nianses. Vēl ir palicis kāds mazliet neapgūts lauciņš - kūkas un pīrāgi, bet tam vēl ir laiks!

It's never too late to be who you might have been

Es nedomāju, ka tā var notikt, bet tieši 26 gadu vecumā esmu sasniegusi to lūzuma punktu, kad saproti - tu kļūsti vecāks, un tur nekas nav vairs maināms. Katru dienu, katru minūti, katru sekundi tu neatgriezeniski noveco. Pasaule 26 gadu vecumā vairs nešķiet tik rožaini salda kā 24 vai pat 25 gadu vecumā. 26 gadu vecumā iestājas zināms briedums un lēnām pārņem panika - vai esmu sasniegusi to, par ko sapņoju? Daļu jā, bet daļu tomēr nē. Vai nav par vēlu sākt darīt to, ko patiesi vēlies darīt? Nezinu. Laikam tomēr nē.

Jaunais Gads

Nav vajadzīgs pirmais janvāris, lai atnāktu jaunais gads! Tas var atnākt tavā dzimšanas dienā vai pašā vasaras vidū.. Vienalga, kad tas katram sākas, bet šāds atskaites punkts ir nepieciešams.
Arī mans jaunais gads lielākoties sākas citā laikā, parasti novembrī vai decembrī. Neizskaidrojami, bet katrs mans gads ir tieši tāds, kādu esmu to sev vēlējusies. Uzsākot jaunu gadu, es vienmēr uzrakstu savas vēlmes un to noskaņu, kādā vēlos dzīvot. Katram, kurš seko līdzi savai iekšējai attīstībai, jau ir zināms tas, kas jāapgūst un jāiemācās nākošā gada laikā.
Šajā gadā piepildījās tas, ko tik ļoti vēlējos - uzsākt savu patstāvīgo dzīvi Vācijā un beidzot apskatīt Parīzi. Savā ziņā šis bija smags laiks, kad beidzās vairākas skaistas draudzības. Un bija jāiemācās pieņemt tas, no kā visvairāk baidījos. Toties notikušas arī vairākas negaidīti skaistas lietas.
Šoreiz gribas sākt nākošo gadu kā baltu, neaprakstītu lapu. Ar lielu cerību. Un diviem skaistiem sapņiem sirdī. Par izdošanos!

Dear November, please be awesome!

Sācies sveču dedzināšanas laiks. Sācies visādu gardumu gatavošanas laiks. Sācies laiks, kad sildīt kājas vecmāmiņas adītās vilnas zeķēs. Sācies laiks, kad negribas iziet no mājas. Pamazām izskan rudens un sāk pārņemt ilgas pēc sniega. Ziemas sezona nemanot tiek atklāta, karstvīns jau nobaudīts, mandarīni iepirkti. Laiks, kas pilns saldas melanholijas un pārdomu. Lēnām jāatrod tās lietas, kas sildīs šos vairākus aukstos gada mēnešus.
Šis bija negaidīti skaists un košs rudens, no kura žēl šķirties... Uz satikšanos nākošajā gadā!

Sapratu, ka jābeidz valkāt jakas un jāsāk ģērbties elegantāk, ja jau mani vairs neuzrunā par jaunkundzi, bet gan par madam vai ma'am. Tādēļ  iegādājos oranžīgi sārtu mēteli, kurā savā ikdienā justies vēl sievišķīgāk.