Es nedomāju, ka tā var notikt, bet tieši 26 gadu vecumā esmu sasniegusi to lūzuma punktu, kad saproti - tu kļūsti vecāks, un tur nekas nav vairs maināms. Katru dienu, katru minūti, katru sekundi tu neatgriezeniski noveco. Pasaule 26 gadu vecumā vairs nešķiet tik rožaini salda kā 24 vai pat 25 gadu vecumā. 26 gadu vecumā iestājas zināms briedums un lēnām pārņem panika - vai esmu sasniegusi to, par ko sapņoju? Daļu jā, bet daļu tomēr nē. Vai nav par vēlu sākt darīt to, ko patiesi vēlies darīt? Nezinu. Laikam tomēr nē.
