Laimes terapija

Draudzenei ir pilnīga taisnība - iedvesma ir jānotur ar gribasspēku un disciplīnu. Vēl lidojot šurp lidmašīnā un braucot autobusā biju laimes sajūtas pārpilna, vēros pa logu un domāju - cik dzīve ir brīnišķīga, bet nākošajā dienā jau atkal asaras acīs. Nu kur tas der?! Taču šoreiz nolēmu spītīgi nelaist vaļā notverto pozitīvismu un to atkal atgriezt, un nostiprināt savā dzīvē. Ja cilvēks pats netiek galā ar sevi, tad jāmeklē kāds palīgs vai ceļvedis. 

Domāju, ko lai atved tādu paliekošu no mājām, tādēļ iegādājos Ineses Prisjolkovas grāmatu Ieelpo laimi un mīlestību. Brīnišķīga grāmata un tieši īstajā laikā! Domāju par to uzrakstīt tad, kad būšu to izlasījusi, bet nevarēju nociesties. Grāmata ir par to, kā savā ikdienā justies laimīgai, harmoniskai un piepildītai ar mīlestību. Autore šo grāmatu veidojusi kā personisku sarunu starp viņu un lasītāju, atgādinot, lai ik pa brīdim apstājamies un pārdomājam, kā rakstītais sasaucas ar mūsu pašu dzīvi. 

Lai sakārtotu sevi, vispirms jāsāk ar savu vidi, savu dzīvokli vai istabu, kur uzturies, jo mūsu dzīves telpa ir tīrākais mūsu pašu atspulgs - jo tā nesakārtotāka, jo haotiskākas esam mēs pašas. Tā nu šīs pirmās nodaļas iespaidā ķēros pie savas dzīves telpas revīzijas un, apskatot pie sienām salīmētos attēlos un fotogrāfijas, uzreiz sapratu, ka tās neder nekur un jānomaina pret kaut ko iedvesmojošāku un stiprinojošāku. Jo - ja vēlamies kaut ko redzēt ienākam savā dzīvē, tad vajag to attēlot ar simboliem vai attēliem savās mājās. Nežēlastībā krita arī mani spilveni - cik daudz tajos neesmu raudājusi un cik daudz tajos nav sakrājušās skumjas? Ar steigu jāizmet!

Kāds varbūt to visu sauks par muļķībām un skepsē sarauks degunu, bet kāds varbūt nodomās - interesanti! Varbūt man arī pamēģināt? Es tikmēr ķeršos klāt nākamajai nodaļai un nodošos savai laimes terapijai. 

Vislabākais lēmums

Pienāca manas trīs brīvās nedēļas, domāju, ko ar tām iesākt, varianti bija vairāki. Nolēmu aizbraukt uz mājām, uz tām tālajām mājām Eiropas Ziemeļos. Un kā izrādījās - šis bija vislabākais lēmums! Katra pavadītā diena bezgala piepildīta, sastapšanās ar savu Es, nesteidzīgas pastaigas pa Rīgu, kas šķita kļuvusi vēl skaistāka, un dienas, kas piederēja tikai man! Sasmēlos tik daudz pozitīvas enerģijas, ka, cerams, pietiks ilgam laikam. Satiku savas burvīgās draudzenes - Kristīni Rīgā, Līvu un Olgu Ventspilī. Ar katru no sirds izrunājāmies un izsmējāmies, un katra mani tik ļoti stiprināja. Paldies, ka man esat!

Kāda ir tava rudens krāsa un noskaņa?

Vasara beidzās vienā dienā. Tagad tikai atliek nedaudz paciesties līdz viss paliks košs un vāzē varēs kārtot rudens lapas. Un pienāks krēslainie vakari, kad sadegt istabā sveces. Un vārīt vienu tējas tasi pēc otras. Mana šī rudens krāsa viennozīmīgi ir bordo un violets. Bordo džemperis un zābaki, violetas bikses un šalle. Mana šī rudens noskaņa ir ilgas. Ilgas pēc pārmaiņām un piepildītiem sapņiem.

Vai arī jums nav tā, ka lasot kādu grāmatu, sākat dzīvot tās noskaņā, paņemat to līdzi savā ikdienā? Man tā ir vienmēr! Jo biezāka grāmata, jo ilgāka šī noskaņa. Šobrīd esmu iegrimusi ļoti aizraujošā itāļu rakstnieka Luca Di Fulvio romānā Zēns, kurš dāvāja sapņus (La gang de sogni). Amerika 20.gds. sākumā, iebraucēji, kuri sapņo savu lielo Amerikas sapni, kas tā arī nekad nepiepildās un ir tikai mānīgas ilūzijas. Kāda Itāliete ar savu ārlaulības bērnu aizbēg ar kuģi uz lielo iespēju zemi, kur ir spiesta strādāt par prostitūtu. Viņas zēns lēnām aug Manhatanas padibeņu rajonā, lai kādu dienu sasniegtu ko lielu savā dzīvē. Ir tik viegli noiet no ceļa, taču ko panākt dzīvē ir iespējams tikai ar lielu apņēmību un ticību sev. Brīnišķīgs sižets un aizraujoša valoda, ka negribas, lai grāmata kādreiz beidzas! 

Ikvienam šajā rudenī novēlu biezu grāmatu, siltu šalli un mazliet ilgas!

Bella Vita jeb Romas brīvdienas

Vai var aizceļot uz kādu pilsētu un vilties tajā? Jā, var! Pēc ceļojuma uz Parīzi pagājušā rudenī man tik ļoti kārojās šogad apskatīt Romu, jo likās, tā būs tikpat skaista, starojoša un iespaidīga. Taču Romā mani sagaidīja vilšanās! Roma mani nepārsteidza un nesajūsmināja. Gaidītās izsmalcinātības un cēluma vietā bija haoss un netīrība. Roma man bija pārāk milzīga un nesaprotama. Bet varbūt man vienkārši nebija pareizais dvēseles stāvoklis šim ceļojumam? Varbūt, lai iepazītu Romu, atklātu tās dārgumus, vajag pacietību? Draudzene man ieteica koncentrēties uz maziem ikdienas pārsteigumiem, ko atnes ikviens ceļojums. Un tādi tiešām bija - nejauši atklāts brīnišķīgs parks, kur var iztēloties sevi pavadām vakaru labā kompānijā, baudot vīnu un sieru, strūklaka pašā dienas svelmē, kur uz brīdi atveldzēties, vakara saules pielietais laukums pie panteona... Piedod, Roma, ka tevi nesapratu! Piedod, ka tevī neieklausījos un neieskatījos! Vai dosi man vēl otru iespēju tevi iepazīt?

Eat, Pray, Love

Noskatījos filmu Eat, Pray, Love un tas mani saintriģēja izlasīt grāmatu, īpaši tādēļ, ka šim stāstam ir arī turpinājums Committed: A Skeptic Makes Peace with Marriage. Viens klikšķis un internetā pasūtītas abas grāmatas.

Ēd, lūdzies, mīli ir autobiogrāfisks stāsts par sievieti nedaudz pēc 30, kura pārdzīvojusi smagu šķiršanos, un jau ilgāku laiku vairs nevar atrast prieku un mieru savā dzīvē. Tā nu viņa dodas ceļojumā uz trim dažādām valstīm un kontinentiem, lai atrastu savu Es. Itālija, Indija un Indonēzija. No jauna mācīties baudīt, lūgt un mīlēt. Grāmata ir terapeitiska un autores rakstītajā katrs var atrast paralēles ar savu dzīvi. Šī grāmata lieliski noder tad, ja pats pārdzīvo šķiršanos vai esi nokļuvis dzīves strupceļā un nezini, ko iesākt tālāk. Grāmata ir ideāls ceļvedis jaunas dzīves sākšanai!

Pirmais ceļojums ir veltīts dzīvespriekam un baudai, tādēļ autore dodas uz Itāliju, kur to vislabāk piedzīvot! Ienirstot Romas mutuļojošajā ikdienā, autore lēnām atgūst dzīvesprieku un saprot, ka bauda ir jāmāk arī pieņemt, ir jāmācās izslēgt savu vainas apziņu, lai no sirds baudītu savu dzīvi un apkārt notiekošo. No šīs daļas man ļoti patika divi izteicieni, kurus ir vērts ieviest savā dzīvē: dolce far niente – skaistā neko nedarīšana - un - l’arte d’arrangiarsi – māksla, no nekā uzburt kaut ko, no vienkāršām sastāvdaļām svētku maltīti, no tikšanās ar draugiem – neaizmirstamu ballīti. To var paveikt ikviens, kam piemīt talants justies laimīgam!

Otrais ceļojums ved uz Indiju pēc garīguma. Vai to var atrast meditācijas centrā, klusējot un meditējot no rīta līdz vakaram? Drīzāk tā ir rakstura audzināšana, bet īstā māksla sākas tad, kad garīgums un harmonija ir jāievieš savā ikdienā. Tad nākas sevi lauzt, pārvarēt un izkāpt no savas komforta zonas. 

Pēdējais ceļojums ved uz Indonēziju pretim īstai mīlestībai. Vispirms jau pret sevi un saskaņai ar savu Es.  Un tikai tad, kad esi laimīgs un apmierināts ar sevi, tavā dzīvē var ienākt otrs cilvēks.