Laimes terapija

Draudzenei ir pilnīga taisnība - iedvesma ir jānotur ar gribasspēku un disciplīnu. Vēl lidojot šurp lidmašīnā un braucot autobusā biju laimes sajūtas pārpilna, vēros pa logu un domāju - cik dzīve ir brīnišķīga, bet nākošajā dienā jau atkal asaras acīs. Nu kur tas der?! Taču šoreiz nolēmu spītīgi nelaist vaļā notverto pozitīvismu un to atkal atgriezt, un nostiprināt savā dzīvē. Ja cilvēks pats netiek galā ar sevi, tad jāmeklē kāds palīgs vai ceļvedis. 

Domāju, ko lai atved tādu paliekošu no mājām, tādēļ iegādājos Ineses Prisjolkovas grāmatu Ieelpo laimi un mīlestību. Brīnišķīga grāmata un tieši īstajā laikā! Domāju par to uzrakstīt tad, kad būšu to izlasījusi, bet nevarēju nociesties. Grāmata ir par to, kā savā ikdienā justies laimīgai, harmoniskai un piepildītai ar mīlestību. Autore šo grāmatu veidojusi kā personisku sarunu starp viņu un lasītāju, atgādinot, lai ik pa brīdim apstājamies un pārdomājam, kā rakstītais sasaucas ar mūsu pašu dzīvi. 

Lai sakārtotu sevi, vispirms jāsāk ar savu vidi, savu dzīvokli vai istabu, kur uzturies, jo mūsu dzīves telpa ir tīrākais mūsu pašu atspulgs - jo tā nesakārtotāka, jo haotiskākas esam mēs pašas. Tā nu šīs pirmās nodaļas iespaidā ķēros pie savas dzīves telpas revīzijas un, apskatot pie sienām salīmētos attēlos un fotogrāfijas, uzreiz sapratu, ka tās neder nekur un jānomaina pret kaut ko iedvesmojošāku un stiprinojošāku. Jo - ja vēlamies kaut ko redzēt ienākam savā dzīvē, tad vajag to attēlot ar simboliem vai attēliem savās mājās. Nežēlastībā krita arī mani spilveni - cik daudz tajos neesmu raudājusi un cik daudz tajos nav sakrājušās skumjas? Ar steigu jāizmet!

Kāds varbūt to visu sauks par muļķībām un skepsē sarauks degunu, bet kāds varbūt nodomās - interesanti! Varbūt man arī pamēģināt? Es tikmēr ķeršos klāt nākamajai nodaļai un nodošos savai laimes terapijai.