Sweet illusions

Cik ilūzijas var būt saldas! Nemanāmi pārņemt savā varā, ka zaudē visu saprātu! Skaists pašapmāns! Kaut intuīcija čukst pavisam ko citu, tu izvēlies to ignorēt. Kāds sola nonest zvaigznes no debesīm un tu tici! Tu notici, tu uzticies, jo esi tik ļoti sapinies savās ilūzijās! 

Bet, kad ilūzijas sabrūk - tas ir bezgala sāpīgi! Tavs ego ir ievainots, sāp vilšanās, sāp ievainotās cerības.

Vai nav tā, ka mēs būvējam ilūzijas un maldīgas cerības jebkurā dzīves situācijā? Vai vispār ir kāds cilvēks, kurš tā nedara? Jāatzīstas, es mēdzu tā darīt, un šoreiz biju aizgājusi par tālu. Tādēļ kritiens bija īpaši sāpīgs. Bet pašai jau vien jāaplaiza savas brūces, pašai jau vien jāpieceļas. Guvu pamatīgu dzīves mācību! Taču viens jautājums paliek neatbildēts - vai tas izdosies nākošajā reizē, nebūvēt šīs ilūzijas? 

It's hard to accept the truth when the lies where exactly what you wanted!

Janvāra saldums

Katrs mēnesis mūsu dzīvē ir citādāks, katrs atnes citus notikumus un sajūtas. Mans decembris bija bezgala piepildīts, jaunu draudzību, sirsnības un smieklu pilns. Janvāris nāk ar aktīvu sportošanu, burvīgām tikšanām un vīriešiem, kas sagroza galvu. Atkalsatikšanās ar draudzeni no augstskolas laikiem, cilvēku, kura dvēseli esi redzējis, varbūt pat turējis savās rokās! Cik bieži mēs abas sēdējām mazajā studentu dzīvoklītī, malkojām tēju un sapņojām lielas lietas, sapņojām, ka kādreiz satiksimies kādā Parīzes kafejnīcā. Un tā diena tiešām pienāca! Gluži ne Parīze, bet šodien satikāmies kādā Vācijas pilsētā un pavadījām burvīgu dienu kopā, kā draudzenes, kas viena otru nekad neaizmirst. Malkojām kafiju, nodevāmies staigāšanai pa veikaliem, sarunām un smiekliem, un aptvērām, ka esam jau pieaugušas! No tā brīža ir pagājuši astoņi gadi; tik ilgi bija vajadzīgs, lai mēs piepildītu šo sapni!

Diez, kāds būs februāris? Kādus notikumus un sajūtas tas atnesīs? Vai tas joprojām mācīs būt pacietīgai vai tomēr uzdāvinās ko skaistu?...

I choose to be happy!

Īstenībā mans Jaunais Gads jau atnāca decembra sākumā. Šis mēnesis ir brīnišķīgu notikumu, ceļojumu un draudzības pilns. Piepildījums pārpārēm! Ak, ja tāds varētu būt viss nākamais gads! Viss ir paspēts - izskatīts katrs mājas stūrītis, lai atbrīvotos no liekām mantām, svētku kartiņas nosūtītas, draugi apdāvināti, šī gada apkopojums un vēlmes jaunajam gadam sarakstītas. Vai arī tu tā dari - velti laiku tam, lai aplūkotu, ko gada laikā esi apguvis, iemācījies, piedzīvojis? Un ieskaties katrā sirds nostūrī, lai saprastu, ko vēlies nākošajam gadam?  Man šī visa rezultātā nācās no kaut kā atteikties, lai jaunais un karsti kārotais varētu ienāk dzīvē. Vēl atlicis tikai aizbraukt sagaidīt Jauno Gadu Amsterdamā un viens brīnišķīgs gads manā dzīvē būs noslēdzies. Ceru, ka nākošo gadu arī baudīšu no visas sirds!

Sirds vājums

Mēs, cilvēki, esam tik vājas būtnes! Ir tik grūti atteikties no lietām, kas sāpina un acīmredzami neder. Tad nu  ir jāiejaucas pašai dzīvei un jāatņem tas, jāaizved no tā prom, jo muļķa cilvēks cietīs kaut līdz mūža galam, bet neatteiksies.

Šķiršanos var arī nosvinēt. Nākošajā rītā var pamosties un justies bezgala piepildīti, kā no jauna piedzimis. Bez skumjām. Ir jāspēj pateikt paldies, jāspēj neturēt sevī aizvainojumu un jāspēj doties tālāk augsti paceltu galvu!

Until the end of the world

Cik Vācija ir milzīga! Lai nokļūtu no valsts ziemeļiem līdz dienvidiem, ceļā jāpavada vismaz diena, ja ne vairāk. Tā nu es nesen devos no savas pilsētiņas uz Vācijas dienvidiem - tur, kur ir Frankfurte pie Mainas un Štutgarte. Ceļā - astoņas stundas ar autobusu. Lai arī man ļoti patīk vilcieni, man nepavisam nepatīk deutsche Bahn cenas. Ar vilcienu šāds brauciens vienā virzienā izmaksātu  tikpat, cik aizlidot uz Latviju turp un atpakaļ. Tādēļ nākas izvēlēties draudzīgākas alternatīvas.

Iepriekš šaubījos - vai man maz patiks... Bet lieki. Jau ceļš vien bija baudījums - tās lejas un ielejas ar kokiem visās rudens krāsās! Likās, esmu nokļuvu pavisam citā valstī - itkā tā pati Vācija, bet pavisam citādāka. Cits raksturs, cita noskaņa. Atvērtāka, draudzīgāka. Biznesa gaisotne. Tā kā joprojām meklēju savu īsto pilsētu šajā plašajā valstī, varētu pat apsvērt domu par pārcelšanos uz šejieni. Tā būtu pilnīgi jauna pasaule!

Tauriņu vieglumā...

Tie ir visur. Vēderā, lasot tavas vēstules, sirdī, svinot atkalredzēšanos. Sapinušies manos matos, iemīlējuši manus smieklus, tie neatstājas ne mirkli. Un tā pat ir labāk. Lai kāds iemāca no jauna sapņot un ticēt. Tie ir tik trausli, bet nezina, ko nozīmē bailes. Tādēļ es tik ļoti mīlu taureņus.

Rudens un domu kulminācija

Pienācis oktobris. Rudens sasniedz briedumu, vēl nedaudz līdz kulminācijai, krāsu un noskaņu eksplozijai. 

Viena gada laikā ir iespējams tik daudz - pazaudēt sevi un atrast sevi. Tomēr tik ilgi kārotās pārmaiņas rudenī pienāca. Jauns Sākums ar sevi. Pārmaiņu laiks attiecībās ar līdzcilvēkiem. Es mainu savu attieksmi, sakārtoju attiecības, izrunāju senus aizvainojumus. Šis rudens ir pilns ar pozitīviem notikumiem manā un apkārtējo cilvēku dzīvē. Brālis atrada dzīvokli Amsterdamā vienas dienas laikā, draudzene ieguvusi ilgi cīnīto bakalaura grādu. Man šis ir ceļojumu laiks; biju Latvijā, biju ekskursijā uz ļoti skaistu Vācijas pilsētu, vēl tuvākajā laikā jāaizbrauc uz Amsterdamu un Dienvidvāciju. 

Pats svarīgākais - ir jābūt ļoti uzmanīgam ar savām vēlmēm. Šim rudenim vēlējos mazliet ilgas, siltu šalli un biezu grāmatu. Siltas šalles, kur satīties aukstajās dienās, ir vairākas, tāpat grāmatas, ko lasīt, un ilgas - pārpārēm, pēc drauga, kas aizsūtīts strādāt uz citu pilsētu, simtiem kilometru attālumā. Šoreiz būšu uzmanīgāka un savai ziemai vēlēšos skaistu, karstu, piepildītu divvientulību! No visas sirds!