Kāds brīnišķīgs mirklis! Pie ezera, izklājuši segu uz zemes, noraugāmies rietošās saules staros. Harmonija un mīlestība runā mūsu vietā. Vai būsi man blakus arī tad, kad mani mati būs sirmi un āda sakrokojusi? Vai šādi sēdēsim uz kādas terases, kad abi būsim veci? Vai mūsu mīlestība nenovecos?
Tu man uzdāvini tik daudz skaistu mirkļu, ka pietiks visai dzīvei un vēl pāri paliks! Tu man dāvini tik daudz mīlestības - visu savu sirds siltumu un maigumu. Es nezinu, kā tev par to pateikties. Palikšu tev blakus uz visiem laikiem.
Un Dievs smaida debesīs.
otrdiena, 2011. gada 29. marts
pirmdiena, 2011. gada 14. marts
Thank God I'm a Woman
Es esmu par vienlīdzību attiecībās. Par to, ka vīrietis var gatavot vakariņas un iet iepirkties, par to, ka sieviete var nest smago iepirkuma somu. Es nedusmojos, ja vīrietis man nedāvina ziedus, un man ir vienalga, vai viņš mani apber ar rotaslietām vai nē. Tomēr es ar patiku ļaujos tam priekam, ko sniedz būšana sievietei. Šī bagātā jūtu pasaule, neloģiski lēmumi, emociju pārpilnība! Nenoliedzu šo sievišķīgo daļu sevī, tieši pretēji – meklēju ceļu pie tās, kā to vairāk atklāt, attīstīt un izpaust.
Vai par sievišķīgu padara ārišķīgas lietas? Rotas un kleitas, augstpapēžu kurpes un krāsotas lūpas?
Manuprāt, sievišķība ir mūsu patiesā būtība, tas, kas paliek pāri, nojaucot visus ieaudzinātos priekšstatus un sabiedrības pieņēmumus par to, kā jāuzvedas un jāizskatās sievietei. Tīra enerģija. Spēcīga, visaptveroša, dedzinoša enerģija.
Manuprāt, lai kļūtu par īstu sievieti, nepieciešams:
Mīlēt sevi.
Pašpietiekamība. Iekšējā pārliecība. Nemeklēt atzinīgus vārdus un skatienus no vīriešiem, citām sievietēm.
Cieņa un rūpes par savu ķermeni.
Apzināties savu sievišķību, savu seksualitāti.
Dzīvot saskaņā ar sevi.
Vai utopisks apraksts, ko tik grūti īstenot mūsdienu pasaulē, kur galvenās rūpes ir naudas pelnīšana un izdzīvošana? Bet, ja mums visu mūžu jāpavada tādā „ādā”, kādā esam piedzimuši, vai nav labāk to visu padarīt patīkamāku? Iemīlēt sevi? Vēl vairāk – ļaut sev starot un iet cauri dzīvei paceltu galvu?
...Kaut kur dziļi zem sniega, zemē snauž vai lēnām mostas kāds asniņš, kāds krokusa vai tulpju sīpoliņš, bet mēs dzīvojam, un vēl neko par to nenojaušam. Un interesanti, ka vienmēr ir dobes, kas atkusušas saulītē pirmās un varbūt jau zied pilnā sparā, un ir arī tādas vietas, kas guļ ziemas miegā, nemaz nepamanot, ka pavasaris jau klāt.
Ar mūsu sievišķību un patieso būtību ir tieši tāpat. Mēs esam tik dažādas. Ir tādas, kas zied, ir, kas mostas, ir, kas vēl snauž zem dzīvas kupenas sloga.
Dažas no mums ļoti ilgi ir gulējušas dziļā miegā un nemaz nav apzinājušās savu patieso skaistumu, savu trauslumu, savu sievišķību un vienlaikus arī savu spēku.
Un tad nu gribas iesaukties - Hei! Pavasaris klāt! Laiks mosties! (Inese Prisjolkova)
Sievietei vajag blakus vīrieti. Vīrietim vajag sievieti. Lai abi viens otru papildinātu, viens no otra mācītos un bagātinātos. Lai ļautu runāt pirmatnējai enerģijai un instinktiem. Mūsu sievišķīgā būtība viskrāšņāk izpaužas blakus vīrietim. Maigums un jutekliskums ņem virsroku par sievietes visu varošo un cīnītājas dabu. Un vai nav tik skaisti būt sievietei, gulēt mīloša vīrieša apskāvienā un justies pasargātai no visas pasaules?
svētdiena, 2011. gada 13. marts
make lists!
“There’s a difference between deciding to achieve a goal and actually achieving it. Wouldn’t it be nice to achieve some goals instead of just setting them again and again? Paper goals are nice to look at, but wouldn’t you rather have the real thing? “ (Steve Pavlina)
Kā mani uzrunāja šie vārdi, un tā bija sen meklētā motivācija, lai sāktu ko darīt savu sapņu un vēlmju labā. Nu tā ir izvilkta no pagultes un manī dzimusi apņemšanās ko reiz īstenot līdz galam. (Runa ir par skriešanu. Lai arī tas ir pie ienīstajiem sporta veidiem, cita veida, kā sevi uzturēt formā, šobrīd nav. Tādēļ sastādīta skriešanas programma un es dodos laukā!)
Bet šoreiz runa nav par sapņu īstenošanu. Arī man piemīt šī vājība, no kuras nespēju atturēties, jo tā ir tik salda kā šokolāde. Sarakstu sastādīšana. Paper goals. Sapņi uz papīra. Piepūtusi vaigus, es tos rakstu un rakstu no jauna. (Bet ziniet, tie īstenojas! Visuma veikals ņem pretī manu "iepirkuma" sarakstu, un viena vēlme pēc otras piepildās.)
Šie saraksti ir noderīgi mums pašiem. Tādēļ iesaku katram izveidot trīs sarakstus: pirmajā ierakstīt to, par ko varam būt pateicīgi. Veselība. Sava mājvieta. Mīloši vecāki. Paslavēt sevi. Un redzēsiet, cik īstenībā esam bagāti! Otrajā sarakstā - savas vēlmes, savus sapņus. Viegli īstenojamos un šķietami nesasniedzamos. Tā būsiet atklāti pret sevi, pret to, ko īsti vēlas jūsu sirds. Un trešajā sarakstā – savas kaislības. Dzīves mirkļus un baudas, kas liek saukt – dzīve ir tik skaista! Karsta duša. Lietus aiz loga. Drauga apskāviens. Ja īpaši vēlaties sevi palutināt, pierakstiet vismaz trīs lietas katru dienu, kas negaidīti iepriecinājušas. Kas nākušas, kā svētījošs lietus pēc svelmes.
Vai dzīve nav skaista?!
I do
Kāpēc vienā mirklī dzīvē pienāk brīdis, kad svarīgs kļūst jautājums par ģimenes dibināšanu? Tu sāc to ļoti vēlēties? Tā ar mani ir noticis īsi pirms maniem 25. Uzbūvēt četras sienas, uzvīt ligzdiņu, kur mans kļūst par tavu, un tavs par manu. Un pārtikt no šīs sajūtas – mēs esam viens otram šajā pasaulē, mēs krītam un ceļamies viens par otru, mēs turamies kopā kā viena ģimene. Ak, ja ir jau padzerts no šī kausa – mana zobu birstīte ērti gozējas blakus tavējai. Man kājās ir tavas čības, tev rokās mani cimdi. Ak, ja harmonija ik vakaru glaužas pie kājām kā kaķis, mums gatavojot vakariņas, un rīts vienmēr sākas ar kopīgu kafijošanu, buču un atkal satikšanos vakarā pēc dienas darbiem – tad ir tik grūti nebaudīt šo gardo dzērienu tālāk (proti: atkal sakrāmēt koferi, pateikties par kopā pavadīto laiku, iesēsties lidmašīnā un atgriezties vietā, kur vairs nejūties kā mājās, jo sirds ir palikusi tur, uz viņa rakstāmgalda). Tad tik ļoti sāc sapņot par tādu mietpilsonisku dzīvi - pārnākt mājās no darba pie savas ģimenes.
Sapnis, kas ir tik vienkāršs savā būtībā, rokas stiepiena attālumā, bet tik ļoti atkarīgs no otra cilvēka gribas un vēlmes. Tādēļ varbūt neīstenojams. Laikam esmu nokavējusi to brīdi, kad aicināji mani savā dzīvē...
Visvairāk man patīk vērot pārus sirmā vecumā. Vīrietis maigi noskūpsta savas sievas roku, lai mazinātu gražīgumu viņas acīs. Vīrs sauc savu sievu par „mazo” pat 80 gadu vecumā. Veltīta dziesma sievai, un viņa atbild, ka joprojām dievina savu vīru pēc 46 kopdzīves gadiem! Šie notikumi nenorisinās filmā vai grāmatā, bet tie ir dzīvi cilvēki, kas svin savu mīlestību. Ar gadiem viņu sejas vaibsti kļuvuši līdzīgi, pie pusdienu galda viņi ieņem vienādu pozu un neatstāj viens pie otra ne soli kā mazi nobijušies bērni. Bet neviens nenojauš to, kam šie pāri gājuši cauri šo divdesmit, trīsdesmit, piecdesmit laulības gadu garumā! Nodevība un ceļa meklēšana vienam pie otra, naktis katram citā istabā vai kaisles pilni mirkļi. Tomēr pats skaistākais ir tas, ka joprojām kāds ir pie taviem sāniem pēc visiem šiem gadiem, jūs turaties kopā kā divas ābola pusītes, dalāt visus priekus un bēdas!
Abonēt:
Ziņas (Atom)




