Kāpēc vienā mirklī dzīvē pienāk brīdis, kad svarīgs kļūst jautājums par ģimenes dibināšanu? Tu sāc to ļoti vēlēties? Tā ar mani ir noticis īsi pirms maniem 25. Uzbūvēt četras sienas, uzvīt ligzdiņu, kur mans kļūst par tavu, un tavs par manu. Un pārtikt no šīs sajūtas – mēs esam viens otram šajā pasaulē, mēs krītam un ceļamies viens par otru, mēs turamies kopā kā viena ģimene. Ak, ja ir jau padzerts no šī kausa – mana zobu birstīte ērti gozējas blakus tavējai. Man kājās ir tavas čības, tev rokās mani cimdi. Ak, ja harmonija ik vakaru glaužas pie kājām kā kaķis, mums gatavojot vakariņas, un rīts vienmēr sākas ar kopīgu kafijošanu, buču un atkal satikšanos vakarā pēc dienas darbiem – tad ir tik grūti nebaudīt šo gardo dzērienu tālāk (proti: atkal sakrāmēt koferi, pateikties par kopā pavadīto laiku, iesēsties lidmašīnā un atgriezties vietā, kur vairs nejūties kā mājās, jo sirds ir palikusi tur, uz viņa rakstāmgalda). Tad tik ļoti sāc sapņot par tādu mietpilsonisku dzīvi - pārnākt mājās no darba pie savas ģimenes.
Sapnis, kas ir tik vienkāršs savā būtībā, rokas stiepiena attālumā, bet tik ļoti atkarīgs no otra cilvēka gribas un vēlmes. Tādēļ varbūt neīstenojams. Laikam esmu nokavējusi to brīdi, kad aicināji mani savā dzīvē...
Visvairāk man patīk vērot pārus sirmā vecumā. Vīrietis maigi noskūpsta savas sievas roku, lai mazinātu gražīgumu viņas acīs. Vīrs sauc savu sievu par „mazo” pat 80 gadu vecumā. Veltīta dziesma sievai, un viņa atbild, ka joprojām dievina savu vīru pēc 46 kopdzīves gadiem! Šie notikumi nenorisinās filmā vai grāmatā, bet tie ir dzīvi cilvēki, kas svin savu mīlestību. Ar gadiem viņu sejas vaibsti kļuvuši līdzīgi, pie pusdienu galda viņi ieņem vienādu pozu un neatstāj viens pie otra ne soli kā mazi nobijušies bērni. Bet neviens nenojauš to, kam šie pāri gājuši cauri šo divdesmit, trīsdesmit, piecdesmit laulības gadu garumā! Nodevība un ceļa meklēšana vienam pie otra, naktis katram citā istabā vai kaisles pilni mirkļi. Tomēr pats skaistākais ir tas, ka joprojām kāds ir pie taviem sāniem pēc visiem šiem gadiem, jūs turaties kopā kā divas ābola pusītes, dalāt visus priekus un bēdas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru