svētdiena, 2012. gada 30. septembris

Reizēm ir tik labi

Pienācis atvaļinājums, divas brīvas nedēļas, kad gribētos nedarīt neko, tikai laiski gulšņāt, dzert tēju, lasīt grāmatas un sapņot nomoda sapņus. Ikdiena ir tik pilna notikumu, ka es alkstu pēc pilnīgas bezdarbības! Taču īstenībā nodoties laiskumam varu tikai divas dienas, jo pārējā laikā gaida kāds aizraujošs ceļojums, kad būs jātver jauni iespaidi un sajūtas.
...Kājās zābaki, no rītiem ļoti noderētu cimdi, netipiski auksti ir iesācies rudens. Vēl kokiem nav pat sārtas lapas, bet es jau ilgojos pēc nomierinošā baltuma visapkārt. Šoruden silda cilvēki. Gan mirklīgas tikšanās, gan meitenīgas pēcpusdienas, gan skaistas vēstules. Ar šo rudeni ir sācies mans laiks, notiek daudz skaistu lietu, ir daudz skaistu ieceru. Šis rudens atgriež manā dzīvē cilvēkus, kuri, likās, ir pazaudēti. Bet tie nekur nav pazuduši, tie ir tepat, atliek tikai uzrunāt, lai saņemtu siltumu pretim.
Dear Autumn, please be perfect!





otrdiena, 2012. gada 4. septembris

Joy of sport

Tieši tas bija tas, kas man visu laiku pietrūka ikdienā - sports! Ar lielākiem vai mazākiem pārtraukumiem, bet vienmēr esmu nodarbojusies ar sportu. Man ļoti nepatīk skriet un trenažieru zāle šķiet par garlaicīgu, bet es mīlu, vienkārši dievinu grupu nodarbības! Uz vienu stundu aizmirst visu sev apkārt un ļauties mūzikai, kustībai; ļaut ķermenim vadīt un valdīt pār prātu. Tā ir bauda! Tā ir bauda mežonīgā ātrumā izdejot zumbas soļas vai līdz spēku izsīkumam veikt dziļos pietupienus.
Tā ir neaprakstāma sajūta redzēt, kā vari pārvarēt sava ķermeņa robežas un veidot to. Mūsu ķermenis ir templis un tādēļ tam jāpiedāvā pats labākais. Perfekti mēs nebūsim nekad, bet mīlēt sevi gan vajadzētu. Just be the best version of yourself!

Iedraudzējies ar savu ienaidnieku

Vislielākie ienaidnieki ir mūsu pašu domas un ikdiena. Ikdiena spēj nogalināt visus sapņus, iesūkt  pavisam nemanot savā tīklā, padarīt mūs neizteiksmīgus un pelēkus. Ja vien tai atļaujam. Diemžēl tas laiks ir pagājis, kad stundas, ko veltīt sev, bija pieejamas bezgalīgā daudzumā mēnešu garumā, ka vairs nezināju, ko ar tām iesākt. Tagad tādas gadās pāris reizes nedēļā un ir zelta vērtībā. Bet lai vai kā, nekad nedrīkst padoties ikdienai! Tādēļ līdz ar rudens sākšanos gribas apņemties dzīvot vēl krāsaināk, vēl baudpilnāk! Varbūt tas neizdosies katru dienu, bet vairākas reizes nedēļā gan! Katram tas noteikti būs kas cits, kas piedos to īpašo garšu dzīvei - trakas aktivitātes, just adrenalīnu riņķojam asinīs, vai gluži pretēji - mierīgas apceres un laiskas atpūtas pilni vakari. Iekrāsot ikdienu var tik dažādos veidos - noskatīties filmu, kas vēl ilgi rosina uz pārdomām, izmēģināt jaunu recepti, aiziet atpūsties uz jaunu vietu. Un ja galīgi nevar, tad paņemt darbā bezalgas atvaļinājumu, lai apceļotu citu kontinentu.
Es gribu sev nesteidzīgus rītus, dzīvot pie jūras, vārīt ievārījumus un skaistu divvientulību! Tad mana laime būtu pārpilnīga.



svētdiena, 2012. gada 2. septembris

Jauns Sākums

Mana dvēsele gatavojas un nobriest rudenim kā ilgi gaidītam ceļojumam. Lai gan pa istabas logu ieplūst vasarīgs gaiss, šovakar pēc vairāku mēnešu pārtraukuma iededzu sveces un domāju, domāju, domāju... Pagājušā gadā rudeni neizdevās tā īsti izbaudīt, tādēļ šogad gribas atgūt nokavēto! Šis rudens sākas ar to, ka aprit tieši gads kopš lēcu nezināmajā un sāku savu patstāvīgo dzīvi citā valstī. Šis rudens sākas ar to, ka dzīvoju bez tā, bez kā nevarēju iedomāties savu dzīvi. Šis rudens sākas ar to, ka esmu pieņēmusi visu tādu, kā tas ir. Šis rudens sāksies ar kādu skaistu ceļojumu. Šajā rudenī tērpšos koši sarkanā mētelī un došos garās pastaigās. Tējas un lasāmvielas jau sarūpētas pietiekamā daudzumā. Es baudīšu septembra siltumu, oktobra krāsainību un novembra melanholiju. Šajā rudenī es DZĪVOŠU!