Cik ilūzijas var būt saldas! Nemanāmi pārņemt savā varā, ka zaudē visu saprātu! Skaists pašapmāns! Kaut intuīcija čukst pavisam ko citu, tu izvēlies to ignorēt. Kāds sola nonest zvaigznes no debesīm un tu tici! Tu notici, tu uzticies, jo esi tik ļoti sapinies savās ilūzijās!
Bet, kad ilūzijas sabrūk - tas ir bezgala sāpīgi! Tavs ego ir ievainots, sāp vilšanās, sāp ievainotās cerības.
Vai nav tā, ka mēs būvējam ilūzijas un maldīgas cerības jebkurā dzīves situācijā? Vai vispār ir kāds cilvēks, kurš tā nedara? Jāatzīstas, es mēdzu tā darīt, un šoreiz biju aizgājusi par tālu. Tādēļ kritiens bija īpaši sāpīgs. Bet pašai jau vien jāaplaiza savas brūces, pašai jau vien jāpieceļas. Guvu pamatīgu dzīves mācību! Taču viens jautājums paliek neatbildēts - vai tas izdosies nākošajā reizē, nebūvēt šīs ilūzijas?
It's hard to accept the truth when the lies where exactly what you wanted!
