Joy of reading

Pateicoties tam, ka Vācijā ir ļoti populāras bezmaksas āra "bibliotēkas" jeb  pilsētā novietoti lielāki vai mazāki grāmatu plaukti, kur katrs var brīvi paņemt sev saistošu grāmatu vai atstāt izlasītās grāmatas, esmu tikusi pie daudzām vērtīgām grāmatām, kas gaida savu kārtu tikt izlasītām. Taču vēl lielāka bauda kā lasīt vispār ir lasīt latviešu valodā! Lai cik labi pārvaldītu svešvalodu, tomēr tikai vārdi dzimtajā valodā spēj aizsniegt visdziļākos dvēseles slāņus un sniegt vislielāko baudījumu. Tikko kā ciemakukuli no mājām saņēmu  Džordža Orvela grāmatu "1984", ko izlasīju vienā elpas vilcienā. Skudriņas skrēja pār kauliem lasot to, cik diezgan tuvu viņš savā laikā ir prognozējis nākotni. Nu neesam mēs brīvi, nu nedzīvojam mēs demokrātijā, mums tikai  tiek radīta ilūzija par to, kurai mēs svēti ticam. Bet vai spējat iedomāties, kā būtu dzīvot pasaulē, kurā  kontrolē ne tikai katru mūsu darbību vai izteikto vārdu, bet vēl ļaunāk - domas, atmiņas un dvēseli? No sirds iesaku izlasīt šo grāmatu, ja meklējat vielu dziļākām pārdomām.
Bet kāda diez būs grāmatu nākotne? Vai grāmata tās papīra formā pilnībā izzudīs un viss būs tik ļoti datorizēts, ka cilvēki pat nekad nebūs ņēmuši rokās pildspalvu un rakstījuši ar roku? Manuprāt, lasīšanas lielākā burvība slēpjas tieši tajā, ka turi rokās grāmatu, vari sataustīt un sasmaržot tās lappuses, izdarīt ar savu roku piezīmes un lapas malām, un ja tas reiz zudīs...

"You can't get a cup of tea big enough or a book long enough to suit me" C.S.Lewis

Leave the past where it belongs

Rēgs no pagātnes atkal uzrodas un izjauc ierasto lietu kārtību. Kad brūce jau gandrīz sadzijusi, tā no jauna tiek uzplēsta. Un tu sāc šaubīties par pieņemto lēmumu pareizību.

To be or not to be

Manī lielas pārdomas izraisīja kādā forumā izlasīts jautājums - vai jūs interesējaties par to, kas notiek pasaulē, vai tomēr paliekat pie tā, ka labāk dzīvo savā pasaulītē un nemaz nezināt? Ar to netika domāta tikai sekošana ziņām, bet gan dziļāka izpratne un interese par notikumiem un kopsakarībām pasaulē.

Es tā nevarētu dzīvot, izliekoties, ka daudzās valstīs bērni netiek sūtīti karā, sievietes Afganistānā netiek nogalinātas par to, ka vēlas dzīvot sievietes cienīgu dzīvi, un tepat Itālijā astoņgadīgi bērni nav spiesti pamest skolu, lai pelnītu iztiku priekš ģimenes.

Man personīgi ir svarīgi lasīt rakstus un skatīties raidījumus, kas ne tikai informē, bet arī atver acis. Man ir svarīgi zināt, ko es atbalstu ar saviem pirkumiem. Man ir svarīgi dzīvo zaļi. Taču tas nenozīmē, kas es akli sekoju bio bumam, lai dzīvotu ar tīru sirdsapziņu. Ar mums manipulē, pār mums  valda, mūs izmanto, bet mēs turpinām dzīvot, izliekoties, ka viss ir kārtībā.

Un tiem, kuri izvēlas dzīvot nezinot, novēlu, lai kādu dienu viņu mazā ilūziju pasaulīte sabrūk! Tas, ka izliekamies nezinām, nenozīmē, ka neesam līdzatbildīgi!

Don't let the Babylon system get you down!