Kāds brīnišķīgs mirklis! Pie ezera, izklājuši segu uz zemes, noraugāmies rietošās saules staros. Harmonija un mīlestība runā mūsu vietā. Vai būsi man blakus arī tad, kad mani mati būs sirmi un āda sakrokojusi? Vai šādi sēdēsim uz kādas terases, kad abi būsim veci? Vai mūsu mīlestība nenovecos?
Tu man uzdāvini tik daudz skaistu mirkļu, ka pietiks visai dzīvei un vēl pāri paliks! Tu man dāvini tik daudz mīlestības - visu savu sirds siltumu un maigumu. Es nezinu, kā tev par to pateikties. Palikšu tev blakus uz visiem laikiem.
Un Dievs smaida debesīs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru