Mēs, cilvēki, esam tik vājas būtnes! Ir tik grūti atteikties no lietām, kas sāpina un acīmredzami neder. Tad nu ir jāiejaucas pašai dzīvei un jāatņem tas, jāaizved no tā prom, jo muļķa cilvēks cietīs kaut līdz mūža galam, bet neatteiksies.
Šķiršanos var arī nosvinēt. Nākošajā rītā var pamosties un justies bezgala piepildīti, kā no jauna piedzimis. Bez skumjām. Ir jāspēj pateikt paldies, jāspēj neturēt sevī aizvainojumu un jāspēj doties tālāk augsti paceltu galvu!
