Blog-worthy

Jāatzīstas, ka man pēdējā laikā grāmatu lasīšanu ir aizstājuši blogi internetā. Tāpat kā jāpieliek pūles, lai atrastu labu grāmatu, arī saistoši blogi ir cītīgi jāmeklē. Tomēr man patīk, kā mūsdienu pasaulē ir nojaukta robeža starp personīgo un publisko. Mirklīgās domas un sajūtas vairs nepierakstām piezīmju blociņā, bet gan paziņojam visai pasaulei twiterī; kā kādreiz ar draudzenēm viena otrai ieteicām jaunu grāmatu vai filmu, tā tagad iesakām blogus, ko vērts palasīt. Cilvēku dzīves vairs nav noslēpumi, tās ir izliktas kā uz delnas. Īsā laikā pie datora var atklāt tik daudz interesantu cilvēku, kuru blogiem  jeb dzīvēm gribas sekot. Bet vai cilvēki blogojot pilnībā atklāj savu dvēseli, vai tikai rada ilūziju par to? Man šķiet, ka interneta vide vairāk ir kā vieta, kur spēlēties, pielaikot dažādas sajūtas un dzīves scenārijus, un pašam beigās noticēt uzburtajai pasakai. Blogošana ir laba terapija, lai palūkotos uz savu dzīvi no malas un saprastu, ka viss, kas notiek, pieder pie dzīves. Un cik daudz atklāt no sevis - tas  paliek katra paša ziņā.

Tomēr zinu, ka būs lietas, kam vienmēr palikšu uzticīga – dienasgrāmatai, ar roku rakstītām vēstulēm un grāmatām.
Dienasgrāmatu rakstu, jo man ir svarīgs tieši šis rakstīšanas process ar roku, man vajag sajust un redzēt, kā manas domas nogulst un tiek iemūžinātas uz papīra. Dienasgrāmata ir tā vieta, kur mana dvēsele ir pavisam kaila un uzbūrusi savu pasauli.

Tāpat ar roku rakstītām vēstulēm ir pavisam cita noskaņa kā saņemtam e-pastam. Tās var sataustīt, sasmaržot, un tās ļauj sajust pašu rakstītāju. Mani priecē tas, ka joprojām izdevies saglabāt dzīvu šo vēstuļu rakstīšanas tradīciju ar saviem draugiem!

Viena no dzīves lielākajām baudām ir ieritināties zem siltas segas ar biezu grāmatu rokās un kūpošu tējas tasi, un doties ceļojumā uz citu pasauli!