Pagājušā nedēļa
iesākas tik sirsnīgi un silti – ar manu vārda dienu. Vārda dienas man vienmēr
ir īpašas dienas, jo tās izdodas negaidīti skaistas un prieka pilnas.Varbūt tādēļ, ka uz šo dienu
netiek liktas tik lielas cerības kā uz dzimšanas dienu? Savā vārda dienā devos
uz mazu Nīderlandes pilsētiņu, kur pārsteidza pirmās lielās
sniega pārslas. Vakars turpinājās kopā ar draugiem, baudot sušī, plūmju vīnu un
pašgatavotu siera kūku, kas man tiešām izdevās lieliska. Tikpat burvīga bija arī nedēļas izskaņa - atkal ar sušī, nelielām svinībām
un dejām līdz rītam. Nedēļas trakajā skrējienā paspēts tik daudz, pat vēl
vairāk – būt dienas laikā divos darbos un pašā vakarā vēl doties uz darba
Ziemassvētku pasākumu. Lielākais prieks par to, ka Vācijā arī beidzot snieg! Bet
man sirdī lēnām, lēnām iezogas jau pavasara sajūta.
Līdz ar jaunā
gada tuvošanos – domu un mājas tīrīšana. Tas man vienmēr ir a must-do. Domas daudz maz sakārtotas,
lielos vilcienos saprasts kas pazaudēts un kas iegūts, vēl tikai atliek
uzrakstīt vēlmju sarakstu nākamajam gadam, bet ar to mājas tīrīšanu iet grūtāk –
apaugts ar tik daudz nevajadzīgām mantām! Bez žēlastības šķiroju drēbes, grāmatas, savus
papīrus un krāmus, un joprojām neredzu tam visam galu. Klusi sirdī sapņoju, ka varētu sapakot pašu nepieciešamāko vienā mugursomā un doties apceļot pasauli, bet... pagaidām tikai sapņoju par to.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru