Tā atnāk pavisam negaidot, bet, kad tā ir klāt, tā pārņem tevi visu. Tas sākas pavisam viegli, pavisam nemanāmi. Kā iesnas kņudina degunu, tā viņa sāk viegli kņudināt tavu sirdi. Sākumā tam nepievērs uzmanību, liekas, tas nav nekas īpašs. Taču šī kņudināšana nepāriet, kļūst tikai spēcīgāka un spēcīgāka, līdz tā vienkārši ir un tur neko vairs nevar mainīt. Tā ir pilnībā pārņēmusi tevi savā varā. Slimība, no kuras vairs nevar izārstēties. Tava sirds ir piepildījusies ar mīlestību. Visaptverošu, nebeidzamu mīlestību. Raugoties viņa acīs, tu redzi tikai mīlestību. Pilnību. Mīli viņu visu.
