Cilvēks ir vientuļa sala

Vakardien mani tik ļoti aizrāva kāda grāmata, ka to izlasīju vienā elpas rāvienā. Francesc Miralles Samuel und die Liebe zu den kleinen Dingen. Stāsts par kādu vācu literatūras pasniedzēju Samuēlu no Barselonas, kurš ierāvies savā čaulā, pavada dienu pēc dienas skumjā vienatnē un beigās atklāj, ka ir vientuļākais cilvēks pasaulē. Viņa dzīve izmainās līdz ar nejauša kaķēna pieklīšanu.Vai arī mainās viņš pats, lēnām pamanot to brīnumaino un skaisto mazās, ikdienišķās lietās? Protams, grāmata beidzas ar to, ka viņš atrod draudzību un savu dzīves lielo mīlestību. Bet es teiktu, ka tās lielās pārmaiņas savā dzīvē ieviesa viņš pats, pametot savu čaulu un atveroties pasaulei un cilvēkiem.
"Katra cilvēka vientulība ir vienreizēja un vienreizīga, jo katrai no tām ir savi iemesli" (Francesc Miralles). Cik svarīga tad ir vienatne un vientulība? Reizēm tās var būt par daudz, bet reizēm gluži pretēji - par maz. Reizēm vientulība ir smacējoša, smeldzoša,  ieperinājusies katrā šūnā, izplatījusies pa visu ķermeni, ka no tās vairs nav iespējams atbrīvoties. Reizēm tā nāk kā svētība un ved pretim sevis atklāšanas priekam un jaunām atklāsmēm. Reizēm pēc tās deg sirds, un reizēm tā ir jāizlūdzās.
Es teiktu, ka nevajag baidīties no vienatnes, bet izmantot visu, ko tā sniedz - attīstīt pašpietiekamību, ienirt savas dvēseles apslēptajos dziļumos, jo vientulība ir ceļš, uz kura satikties ar sevi, atrast un radīt sevi.  Man gribētos arī teikt, ka vientulība, vienpatība ir luksuss, ko piedāvā Rietumu pasaule. Tik daudzās pasaules kultūrās un valstīs tas nav iedomājams! Cilvēks jau no mazotnes ir cieši saistīts ar apkārtējiem, bez stūrīša savai dvēselei. Bet te, īrē dzīvokli viens, pavadi tik daudz laika vienatnē, cik sirds kāro, pats pieņem lēmumus un nosaki savai dzīvei virzienu...

Kad dzīve man piespēlē šādus vienpatības brīžus, ņemu tos pretī ar pateicību, jo zinu, ka šis miera un klusuma laiks domāts tam, lai es ko apgūtu un iemācītos.
Bet prātā jāpatur tas, ka brīnumi notiek tieši tajā brīdī, kad izejam pasaulē ar atvērtu sirdi. Lai varbūt kā Samuēls satiktu sirdi sildošu draudzību vai savu dzīves lielo Mīlestību.