Tā kā manā pasē rakstīts pasaules pilsone, tad laiks atkal doties ceļā, un tas ir pavisam drīz – šo ceturtdien! Man ļoti patīk lidot, bet vairāk par lidošanu man patīk lidostas. Sajūtas kā citā pasaulē vai vismaz pārejā uz citu pasauli. Tu aizmirsti savu vakardienu, ir tikai šodiena un rītdiena. Cilvēki tik laipni un smaidīgi. Lidojuma dienas vienmēr ir priekpilnas par spīti nogurumam; no rīta gribas ar lielu entuziasmu izlēkt no gultas, ātri iekost brokastis, pārskatīt, vai kas nav aizmirsts, paķert koferi un doties uz 22.autobusu. Vēl pēdējās satraukuma pilnās stundas un esmu citā pasaulē, atkalsatikšanās prieks!
Atceros savu pirmo lidojumu, kas laikam bija pirms pieciem gadiem. Gaidot savu reisu, vēroju pretī sēdošo sievieti, tērpušos baltā mētelī un ar skatienu, kas pauda pārliecību par sevi un apmierinātību ar savu dzīvi. Pie sevis domāju, es arī gribu tā, pēc pāris gadiem sēdēt lidostā, būt pieaugusi un pašpārliecināta, un zināt, kurp es dodos. Nu tā meitene, kas toreiz sēdēja lidostā un sapņoja lielus sapņus, ir izaugusi, pārvērš savus sapņus par mērķiem, un tos piepilda vienu pēc otra.
