Reizēm izlasītā grāmata vai redzētā filma vēl ilgi tur savā varā. Filma, ko noskatījos vakardien -
American History X - joprojām liek par sevi domāt. Filma par pavisam nopietnu un aktuālu tēmu - rasismu. Stāsts par diviem brāļiem, kuri pievienojušies neonācistu grupējumam. Viens brālis par pastrādātu noziegumu nokļūst cietumā, kur saprot, ka naids ir akls un nu vēlas atturēt savu jaunāko brāli no šī ceļa iešanas. Lai arī filmas noskaņa ir skumja un nežēlīga, tā atspoguļo reālo dzīvi ap mums - naidu pret atšķirīgajiem, pret tiem, ko mēs nesaprotam. Filmas galvenā atziņa pauž to, ka dzīve ir pārāk īsa, lai to pavadītu kādu ienīstot. Vēl filma liek aizdomāties par to, cik viegli ir cilvēkus iespaidot un ar viņiem manipulēt. Īpaši bērnus! Tādēļ vecāki ir atbildīgi par to, ko stāsta un māca saviem bērniem. Un reizēm ir vieglāk sekot idejām, kuru nozīmi mēs pat īsti nesaprotam, sekot pūlim, nekā būt individualitātei, jo tas prasa drosmi un piepūli.
Arī es neesmu pilnīgi brīva no stereotipiem un aizspriedumiem, taču man ir ļoti grūti saprast šādu naidu pret citādo! Jau sen sev uzstādīju principu, kuram cenšos sekot - vispirms redzēt cilvēku, nevis viņa kultūru vai ādas krāsu. Un tieši šis multikulturālisms sabiedrībā man patīk vairāk par visu, mīlu šo dažādību!
"Hate is baggage. Life's too short to be pissed off all the time. It's just not worth it."
