Šobrīd esmu iegrimusi kādā romānā (Marianne Fredriksson Hanna's daughters) par vienas dzimtas sievietēm trīs paaudzēs - vecmāmiņu, māti un meitu. Grāmata ir ne tikai par viņu dzīves līkločiem, bet autore netieši parāda to, kā līdz ar katru nākamo paaudzi ir mainījusies sievietes loma sabiedrībā, augusi sievietes neatkarība, emancipācija un notikusi seksuālā revolūcija.Sievietes! Cik gan dažādas mēs esam! Bet visas veidotas no šīs vienas maiguma esences. Visās ir apslēpts kāds īpašs spēks, kas spēj iekustināt visstiprākos kalnus un sagraut visaugstākos mūrus.
Vai tu ikdienā ej ar augsti paceltu galvu un jūties kā sieviete vai ļauj savu būtību nomākt smagiem iepirkuma maisiem? Kad es uzsāku rakstīt savu blogu, mana sievišķība bija tikai nesen sākusi plaukt, taču tagad tā ir pilnībā nobriedusi, to vairs nevajag veidot, to var tikai bagātināt. Man tik ļoti patīk būt sievietei! Man tik ļoti patīk ļauties visām sievišķīgām vājībām, sev neko neaizliedzot. Man tik ļoti patīk būt sievietei šajā gadsimtā; dzīvot vienai, pilnībā izbaudīt savu neatkarību, atbildēt tikai un vienīgi par sevi! Būt sievietei - tas nav viegli, toties tas ir neiedomājami skaisti!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru