Reizi pa reizēm dzīvē ir vajadzīgi veldzējoši brīži, kad apstāties un peldēties laimes sajūtās. Kā dziļā bērnībā. Tieši tādas bija manas pagājušās brīvdienas! Tām bija bērnības smarža.
Ar draugu devāmies apciemot viņa brāli citā pilsētā. Kas to būtu domājis, ka divas brīvās dienas pavadīsim lielā piepilsētas mājā, kur dzīvo brāļa draugs ar saviem vecākiem. Kas to būtu domājis, ka sveši cilvēki atvērs tik plaši savas mājas un sirds durvis! Puiša vecāki mūsu rīcībā uzreiz nodeva savu virtuvi un dārzu, lai grillējam un baudām vakaru. Viņiem nebija iebildumu pret skaļu mūziku, bet paši čiloja pie regeja ritmiem. Vēlāk devāmies dejot, bet līdz ar pirmajiem saules stariem pārnākot mājās, mūs jau gaidīja saklāta gulta. Pacietīgi nogaidījuši, kad mēs atmodīsimies, vecāki sarūpēja brīnumgardas brokastis, īstu svētku galdu, kuras baudījām dārzā. Tādos brīžos visapkārt sāk lēkāt sapņi kā mazi sauleszaķīši – jā, šis ir tas, ko vēlos savā nākotnē. Savu māju ar dārzu, savu miera ostu! Vēl pāris nesteidzīgas stundas uz balkona, un tad jau jākāpj vilcienā, lai atgrieztos ierastajā ikdienas ritmā. Bet brīvdienu garša vēl ilgi paliks manā sirdī.
Dzīvē ir mirkļi, kas vienkārši jābauda, neko nedarot un nejautājot. Jāņem no tiem viss, ko tie dod. Un pēc tam jānodod tālāk šī pozitīvā enerģija. Pay it forward.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru