Augusts nāk jau ar citādām sajūtām nekā jūnijs vai jūlijs. Ja pirmos divus mēnešus vēlējos redzēt pēc iespējas ātrāk paejam, tad tagad gribas mazliet apstādināt laiku, lai paspētu iepīt matos atvasaras saulrietu un ikdienas ieelpotu liego rudens smaržu, kas lēnām izplatās gaisā kā kārdinošs pīrāgs. Pēdējā iespēja saēsties ogas un augļus, pēdējā iespēja no rīta līdz vakaram būt dabā, pēc darba paķert segu un ar lasāmvielu doties uz parku vai brīvo dienu pavadīt pie ezera.Rudens gaidīšanas prieks.
Ja pirmajā gada pusē likās, ka netieku laikam un notikumiem līdzi, tad tagad gluži pretēji, laiks rit lēnāk kā jebkad. Jauši vai nejauši atbrīvojusies vieta kam jaunam. Tagad tikai atliek gaidīt, ar ko dzīve mani atkal pārsteigs!
Taču to viegluma sajūtu, ko sniedz vasara, gan gribas vienmēr paturēt sirdī.
