ceturtdiena, 2012. gada 9. februāris

Diena, kas pieder tikai man

Brīvai dienai ir pavisam cita garša, ja pārējā laikā paveikts kas lietderīgs. Vāru vienu tējas tasi pēc otras, sadedzu sveces savā mīlīgajā jumta istabiņā un nododos rakstīšanai. Man atvēlēta šī diena, lai rītdien atkal mestos notikumu virpulī. Bet tagad mazliet jāapstādina laiks..! Tas, ko piedzīvoju šodien, ir mana bagātība; tas mani atjauno un palīdz atkal sajust dzīvi.

Esmu vēl mazliet apjukusi no visām pārmaiņām savā dzīvē. Pirms pāris mēnešiem nolēmu pārcelties dzīvot uz Vāciju. Nezinu gan, vai tas ir uz dzīvi, bet uz kādu ilgāku brīdi gan. Kā jau pasaules pilsonei, man jāizmēģina visas pasaules vietas un malas, lai beigās atrastu to vienīgo un īsto. Jau pirms vairākiem gadiem sirds man pačukstēja priekšā manu dzīves ceļu, tad nu to arī eju. Tādēļ lietas arī izdodas, jo tas vienkārši ir man. Kādu brīdi nenotika nekas, bet vienā mirklī tiku ierauta notikumu virpulī un nu gribas teikt - vēlos mazlietiņ apstāties... Bet man patīk tas, ko man šobrīd piedāvā dzīve - vērot un mācīties, mācīties, mācīties!
Visvairāk baidos pazaudēt sevi ikdienā, tāpēc, lai tas nenotiktu,  ir svarīgi principi, pie kā turos - tvert dzīvi pēc iespējas vienkāršāk, dzīvot apzināti, atvērtām acīm, un tāds veselīgs, pozitīvs egoisms un mīlestība pret sevi!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru