Welcome dear November

Nu rudens ir sasniedzis savu kulmināciju, un tas ir liels iepriecinājums acīm - visur krītošās un sabirušās lapas. Vismaz tās pilniem malkiem izbauda rudeni - viskošākajos tērpos neprātīgi  izdejo savu pēdējo deju, lai drīz savā vietā laistu sniegpārslas. Novembrim jābūt ar drūmu pieskaņu, aukstumu, melanholijas piegaršu un sniega gaidīšanu, bet pagaidām katru dienu ārā spīd saule un ir neierasti silts. Vai vēl atnāks mana īstā novembra noskaņa?

Var gadīties tā, ka dzīvei mazliet pazūd jēgas; ka nevari atrast savu vietu, ka nevari pierast pie jaunajiem apstākļiem, ka uz brīdi pārstāj sapņot. Tad no jauna jādodas meklēt šī jēga, no jauna jāatrod nākotnes vīzijas un sapņi, lai tas dzen uz priekšu un neļauj padoties.

Nesen satiku kādu puisi, kas savu 24 gadu vecumā paziņo, ka dzīve vairs nešķiet interesanta; viss ir redzēts un piedzīvots! Tas mani ļoti pārsteidza, jo man joprojām šķiet, ka dzīve ir kas ĪPAŠS, katra diena var atnest ko jaunu un negaidītu, tikai viss ir mūsu pašu rokās, lai atrastu šo brīnumaino; tikai mēs paši esam atbildīgi par savu pilnveidošanos, attīstību un laimi.