Liekas, ka šogad ar mani notiek kaut kas nepareizs, jo nespēju iedraudzēties ne ar vienu gadalaiku. Vēl jo vairāk, rudens, kas vienmēr bijis mans dvēseles gadalaiks, nu atsāj mani pilnīgi vienaldzīgu. Varbūt esmu pārāk iegrimusi sevī un savos neatbildētajos jautājumos?Toties šovakar mani negaidīti pārņēmis radošs noskaņojums un man jau liekas, ka tas tik ļoti piestāv rudenim! Kūpoša tējas tase, iedegtas sveces, ar krāsainiem papīriem un zīmuļiem nokrauts rakstāmgalds... Rudens ir laiks, kad tipināt sievišķīgos puszābaciņos un uzvilkt īpašo rudens mēteli. Rudens ir laiks, kad aicināt draugus uz tējas tasi un runāt par dzīvi, kad mazliet skumt un mazliet ilgoties; kad lasīt grāmatas un rakstīt vēstules. Bet pats svarīgākais ir notvert un ienest rudens krāsainību savā telpā, savā sirdī un savās attiecībās ar līdzcilvēkiem!
Mīļais rudeni, vai tiešām tu šogad paiesi garām manai
dzīvei nepamanīts un mēs tiksimies tikai nākošgad?
dzīvei nepamanīts un mēs tiksimies tikai nākošgad?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru